Musu speku atiešana.

Novakare Šmita ellas fabrika atbrauca plkv. Zemitans un orientejas par stavokli fronte. Ta, ka tani laika telefona sakari ar 6. pulka kreiso sparnu bija partraukti, tad pašlaik ari isti nezinaja, kas tur notiek. Tomer uz turieni bija aizsutiti diezgan gravi speki un tadel plkv. Zemitans paveleja atkal iesakt uzbrukumu plkst. 22,00. Braucot atpakal uz Rigu, vinš pie tiltiem satika jau lielu puli noklidušu kareivju. No tiem paveleja saformet 2 rotas un aizsutija plkv.-ltn. Šmidta riciba. Tani laika Šmita ellasfabrika vel atradas rezerve jurnieku rota, aviacijas parka apvienota rota (ap 100 cilveku) un jaunsaformetais Studentu bataljons, kas ieradas novakare. Minetais bataljons nav jaucams ar plkv. Baloža brigades Studentu bataljonu, kas tagad atradas Livanu rajona 3. Jelgavas pulka sastava. Taisniba, šini jauna bataljona, ka kadrs, ietilpa 60 80 karaviru no agraka Studentu bataljona, bet parejie visi bija tikko iestajušies studenti, skolnieki, ieredni un citi, pa lielakai dalai inteligenti pilsoni. Viss cilveku skaits vina bija ap 370. Tomer izradijas, ka viena dala pavisam neprot apieties ar ierociem. Tadus aizsutija atpakal uz Rigu, bet no parejiem 200 cilvekiem saformeja 2 nelielas rotas, plkv.-ltn. Bruninieka vadiba. Rigas citadele vel atradas Instruktoru bataljons (ap 350 cilveku), kuru jau 8. oktobri saformeja plkv. Apinis no Liepajas bijušas kara skolas neliela kadra un jaunmobilizetiem. To nevareja laist kauja, jo vinš bija pilnigi neapmacits. Parejas jaunas rotas, kuras saformeja no stradniekiem un civiliem iedzivotajiem, Riga izpildija sardžu dienestu un kaujai bija pilnigi nederigas, seviški nakti, kad tas viegli vareja sacelt paniku. Frontes rezerve vel atradas Rigas stacija I un II brunotais vilciens, ka ari 3 brunotie auto, no kuriem Zemgalietis un Kurzemnieks vel laboja darbnicas savus motorus, bet Imanta uzstadija 2 smagos ložmetejus, kurus tikko bija sanemis. No musu divam derigam lidmašinam viena 8. oktobra vakara atlidoja no Krustpils uz Mazjumpravu, no kurienes 9. oktobra rita aizlidoja uz Siguldu, bet otra atlidoja no Krustpils uz Spilves aerodromu tikai 9. oktobra vakara. Lidmašinas nevareja mums palidzet, jo lidošanai truka benzina.

Pec plkv. Zemitana aizbraukšanas, Šmita ellasfabrika saka ienakt parspiletas baumas par kreisa sparna it ka nekartigu atiešanu un ienaidnieka 3 brunoto auto izlaušanos caur musu fronti. Telefons ar kreiso sparnu nestradaja un tadel nebija iespejams atri parbaudit baumu patiesibu, bet gadijuma, ja tas butu taisniba, tad nevareja vilcinaties ar atkapšanas iesakšanu, jo citadi musu speki no Jelgavas šosejas un Švarcmuižas rajoniem nepaspes vairs atiet. Tadel plkv.-ltn. Šmidts zinoja pa telefonu plkv. Zemitanam, ka kreisais sparns izškidis un atliekas nekartiba atiet, bet ienaidnieka 3 brunotie auto braucot uz tiltiem. Ta informets par stavokli, plkv. Zemitans, nesazinajies ar virspavelnieku, ap plkst. 20,00 paveleja atkapties: labam sparnam uz Bolderaju, bet centram un kreisam sparnam pari tiltiem. Tagad plkv.-ltn. Šmidts ari no savas puses deva rikojumu atiet vinam paklautiem spekiem un pec tam telefonu novaca. Lai parliecinatos personigi, kas isti notiek kreisa sparna rajona, Šmidts izjaja uz turieni. Pa celam vinš satika nelielus atejošus karaviru pulcinus, no kuriem uzzinaja, ka priekša Ziepniekkalna vel atrodas dala no musu spekiem. Tagad Šmidtam likas apšaubama atiešanas nepieciešamiba un ta ka ar Jelgavas šoseju telefona sakaru vairs nebija, tad steidzas jašus uz turieni, lai apturetu atiešanu, ja tada tur butu iesakusies. Patiesiba tada tur jau bija iesakusies un, pretiniekam nemanot, pat musu arjergardu rotas jau taisijas atstat savus ierakumus. Tagad plkv.-ltn. Šmidts paskaidroja vltn. Veisam, ka rikojums par atiešanu noticis parpratuma del un rotam ienemt atkal agrako stavokli. Cik tumša nakti tas bija iespejams, par tik to ari izpildija. Pec tam plkv.-ltn. Šmidts steidzas atpakal uz kreiso sparnu, kur Buša fabrika satika kapt. Klinsonu, Muižuli un Šlosbergu. Apspriede ar viniem tomer noskaidrojas, ka tiem nav parliecibas ar pašreiz esošiem spekiem noturet Tornakalna nomali. Beidzot, plkv.-ltn. Šmidts tam ari piekrita un paveleja sapulceties pie tiltiem, bet atiešanu iesakt tikai pec tam, kad bus atgajuši speki no Jelgavas šosejas; 7. pulka un 4. pulka bataljonam palikt arjergarda. Pretinieks ne pa Jelgavas, ne pa Bauskas šoseju gandriz nemaz nevajaja un ap pusnakti musu speki pakapeniski saka pienakt pie tiltiem. Tani laika frontes vadibas vairs nebija Riga. Plkv. Zemitans, atdevis papildu rikojumu pulkiem atiet aiz Juglas tiltiem un ezeriem, aizbrauca ar savu štabu ap plkst. 22,00 pie Juglas tiltiem, lai tur aizturetu atejošus karaviru pulcinus un tur noorganizetu jaunu pretošanas fronti. No Rigas liela steiga saka .aizbraukt gan pa dzelzcelu, gan automobilos, gan ar zirgiem valdibas iestades, armijas centralas parvaldes un dažadas aizmugures iestades. Tas viss, saprotams, nevareja neatstat sliktu iespaidu uz musu noklidušiem no savam vienibam kareivju bariem, kuri jau ta bija pasteigušies ar priekšlaicigu atiešanu un tagad vel vairak apjuka un, kopa ar dažadiem vezumiem, turpinaja atiešanu caur pilsetu uz Juglas tiltiem. Musu kauju vienibas tani laika atradas: vai nu vel fronte, vai arjergardu aizsardziba atgaja uz Daugavas tiltiem, kur saka ierasties ap pusnakti un velak. Vispar, tas bija nenormali, ka musu frontes tuvaka aizmugure atradas ne tikai aizmugures iestades, bet pat armijas centralas parvaldes un valdibas iestades. Pie normaliem apstakliem ari virspavelnieka štabam nebija ista vieta Riga, bet kur nebut talak aizmugure, no kurienes varetu ertak vadit karaspeku, neiespaidots no kauju sikumiem un visadam tuvas aizmugures baumam un neparbauditiem zinojumiem. Tad ari neveiksmes gadijuma nenotiktu traucejumi vina darbiba, ka tas tagad notika 9. oktobra vakara. Tomer 1919. gada oktobra kaujas mes citadi rikoties nevarejam, to prasija musu valsts politiskais stavoklis.

Plkv.-ltn. Šmidts, negulejis un stradadams bez partraukuma divas dienas un jau otro nakti, tagad gruta bridi apjuka un piemirsa, ka tam vel ir neizlietotas 4 rotas un vinam nedeva nekadus kauju uzdevumus, pats aiznemts ar savu speku atiešanas nokartošanu. Vinš it ka ar to atveleja tam darit ko velas. Vajakas no vinam, parbaudijumu neiztureja: aviacijas parka apvienota rota izklida, jurnieku rota atgaja uz Rigu, bet Studentu bataljona 2 rotas aizgaja ienemt Daugavas tiltu galus, lai dotu iespeju musu spekiem kartiba atiet un ienaidnieka uzbrukuma gadijuma, vismaz pirma laika, to tur noturet. Tiltu aizstavjus pastiprinaja ari karaviru pulcini, kuri saorganizejas no virspavelnieka štaba virsniekiem un pat rakstvežiem. Ienemuši tiltus Daugavas laba krasta un sagatavojuši tiltu galus izgriešanai, ap plkst. 23,00 kadi 3 virsnieki no Studentu bataljona ieradas pie virspavelnieka un zinoja par stavokli pie tiltiem un, cik zinaja, ari par stavokli Pardaugava. Virspavelnieks, Gen. Simonsons, kopa ar savu štaba priekšnieku, plkv.-ltn. Kalninu, un operat. dalas priekšnieku, kapt. Bachu, aizbrauca pie Daugavas tiltiem, lai personigi parliecinatos par stavokli un dotu rikojumus uz vietas. Pie tiltiem, Daugavas laba krasta, virspavelnieks satika Studentu bataljona komandieri, plkv.-ltn. Bruninieku, un tam paveleja uznemties vadibu par tiltu galu aizstavešanu un izgriešanu. Pec tam tas devas pari tiltiem. Pašlaik otra puse bija viss mierigi. Ienaidnieks vairs neuzbruka. Pienakušas pie tiltiem karaspeka vienibas bija kartiba, tikai stipri nogurušas. Aiz koka tilta pa labi maza majina, virspavelnieks sasauca vecakos virsniekus uz apspriedi. Te noskaidrojas, ka pretinieks ir jau pa dalai ienemis Tornakalna dienvidaustrumu nomali. Lai no turienes to izdzitu, tad vajadzigs nekavejoties pariet pretuzbrukuma, bet tas nav iespejams, jo musu karaspeka vienibas ir stipri nogurušas un priekš ielu cinam vinas nav pietiekoši apbrunotas ar minmetejiem, ložmetejiem un rokas granatam. Tomer no otras puses, vinas nav ari tada mera demoralizetas, ka vajadzetu atstat Rigu un atiet uz Juglas pozicijam, ka to bija pavelejis plkv. Zemitans, bet ir iespejams vel noorganizet aizstavešanas fronti Daugavas laba krasta. Virspavelnieks, gen. Simonsons, tadel paveleja štaba priekšniekam sastadit paveli par musu speku atiešanu Daugavas laba krasta. Kreisam sparnam ar pretuzbrukumiem noturet pretinieku, lidz centrs un labais sparns neatkapsies un pec tam ari tam atiet. Ja labam sparnam nebutu iespejams atiet pari tiltiem, tad atiet uz Daugavgrivas cietoksni, kur nocietinaties. Parejiem spekiem ienemt Daugavas labo krastu: Latgales divizijai no tiltiem pa labi, bet Vidzemes divizijai no tiltiem pa kreisi.

9. Rezeknes pulks atravas no pretinieka viegli un 10. oktobra rita sasniedza jau Bolderaju. Pulks nebija sanemis virspavelnieka rikojumu un tadel nepalika Daugavgriva, bet parcelas uz Daugavas labo krastu. Mangalu salu un rajonu talak lidz Milgravja kanalam ienema 3. eskadrons, bet 9. pulks, kopa ar Jelgavas rotu un Jurmalas komandanturas komandu, lidz Eksportostai. Pretinieks lida vakaram Bolderajas rajona vel neparadijas.

5. Cesu pulks saka atiet ap pusnakti un ta pedejas rotas pienaca pie tiltiem maza gaismina. Pec tam pulks aizgaja armijas rezerve uz Cekulu (Cekulu majas atrodas uz ziemeliem no Salaspils pie Mazas-Juglas.) rajonu. Vltn. Veisa grupa atgaja pa Jelgavas šoseju gandriz netrauceta no pretinieka un jau isi pec pusnakts pienaca pie tiltiem, no kurienes grupas vienibas aizgaja pie saviem pulkiem.

Daugavpils pulks pagaidam novietojas rezerve Brivibas iela. Siguldas pulka I bataljons un Valmieras pulka III bataljons sedza kreisa sparna atiešanu. Ap plkst. 05,00 10. oktobri visas musu vienibas jau bija atgajušas un tadel tagad vareja atiet ari arjergardi. Vienigi pie dzelzcela parbrauktuves Tornakalna vel palika 7. pulka 7. rotas. vads un dzelzstilta gala ložmeteju rotas vads, lai nodrošinatu brunotam vilcienam atbraukšanu. Beidzot, plkst. 07,00 parbrauca tiltu ari brunotais vilciens un parnaca 7. pulka 2 vadi, apšauditi ar ienaidnieka artilerijas uguni. Tagad tiltu galus laba krasta izgrieza un musu vienibas sagatavojas cinai. Siguldas pulks nomainija Studentu bataljona rotas un ienema tiltu galus, ka ari talak pa labi lidz Andrejostai. Ta, ka vinam bija svarigs iecirknis, tad to pastiprinaja ar 8. pulka ložmetejiem un 4 rotam. Rigas pulks ienema iecirkni no dzelzstilta lidz Mazjumpravas muižai. Vina riciba atdeva ari Valmieras bataljona 2 rotas, Liepajas kara skolas rotu (Liepajas kara skolas rota bija saformeta no artilerijas rezerves kareivjiem un vienigi kadrs, 5 virsnieki un daži instruktori, bija no agrakas Liepajas kara skolas.) un Vidzemes divizijas inženieru rotu. Valmieras bataljona parejas 2 rotas, kopa ar 5. pulka 6. rotu, apsargaja iecirkni no Mazjumpravas muižas lidz Maruškai iepretim Doles salai, kur sakas Valmieras pulka III bataljona iecirknis. Ta paša pulka II bataljons palika sava agraka iecirkni, bet I bataljons atbrauca Skriveru stacija tikai 10. oktobra rita un ienema iecirkni gar Daugavu, sakot no Ogres lidz Jaunjelgavai. Instruktoru bataljons nakti kadu laiku ienema muitas darzu, bet kad rita to nomainija 7. pulka rotas, tad vinš aizgaja apmaciba uz Artilerijas kazarmam un 12. oktobri to atdeva 8. pulka papildinašanai. Frontes rezerve palika Riga Kara skola, 2. eskadrons, rezerves inženieru rota un 3 brunotie auto. Musu abi brunotie vilcieni 10. oktobra rita, parpratuma del, aizbrauca uz Ropažiem, bet vakara atgriezas Riga. Tomer I brunotais vilciens jau nakoša diena aizbrauca caur Ierikiem uz Plavinam Austrumu frontes pavelnieka riciba un no turienes atgriezas Riga tikai 15. novembri. Musu abas lidmašinas pagaidam vel palika Sigulda. Studentu bataljons, pec nomainas pie tiltiem, dažas dienas izpildija Riga sardžu dienestu, bet visas parejas jaunas rotas izformeja.

Agri rita 10. oktobri Riga iebrauca mums paliga ari divi diezgan specigi igaunu brunotie vilcieni, kuri te sabija lidz 22. oktobrim un palidzeja aizstavet Rigu. Pretinieks leni un loti piesardzigi sekoja musu atejošam vienibam un tikai 10. oktobri plkst. 10,00 paradijas vina brunotais auto Daugavas kreisa krasta, ko aiztrieca musu artilerija. Pec tam ienaidnieka vienibas pakapeniski ienema Daugavas kreiso krastu un iesaka apšaudišanos ar musu vienibam.

8. un 9. oktobra kauju novertejums. Ta tad Bermonta nodoms, ar stipru triecienu sadragat un iznicinat, vai sagustit musu armiju, neizdevas Taisniba, musu armijas kreisais sparns bija cietis neveiksmi un tadel ari visi musu speki bija spiesti atiet uz Daugavas labo krastu, kas tomer notika, samera, pietiekoša kartiba. Tas bija viss, ko panaca Bermonts pec divu dienu cinam. bet tas bija loti maz, jo musu armija, sakartojusies un papildinajusies, jau pec dažam dienam pati uzbruka. Musu neveiksmes galvenais iemesls bija pretinieka lielais parspeks. Izrekinat, cik katram no pretiniekiem bija karotaju katra diena un katra iecirkni, nav iespejams, jo tik siku datu mums nav ne tikai par ienaidnieka armiju, bet ari par savu armiju. Viss var but, ka dažas musu rotas cilveku skaits bija lielaks neka Dzelzsdivizijas vai Vacu legiona rotas, jo tur sastavs bieži mainijas. Tomer tam nav pieškirama parak liela nozime, jo ši laika kauja izškirigo lomu spele ne tikai šautenu skaits, bet vel lielaka mera artilerijas un kajnieku smago uguns ierocu daudzums. Šini zina pretinieks mus liela mera parspeja. Seviški nabadzigi mes bijam apbrunoti ar artileriju un minmetejiem. ari smago ložmeteju skaita zina mes nevarejam lidzinaties ar pretinieku. kuram bez ložmeteju rotam pulkos bija vel atseviškas ložmeteju nodalas, piemeram Lutca ložmeteju bataljona vien bija 3—4 ložmeteju rotas (Lutca ložmeteju bataljona pec Bermonta gramatas bija 4 ložmeteju rotas, bet pec Bišofa gramatas tikai 3 ložmeteju rotas. Tomer, spriežot pec dažam pavelem, taisniba ir Bermontam) . Musu pulkos smago ložmeteju skaits neparsniedza 6—8, bet bija ari mazak, ta piemeram 7. pulka bija tikai 1 ložmetejs. No lielas nozimes ir ari ne tikai dažadu ierocu veidu daudzums, bet ka prot karaviri tos pielietot kauja, t.i. ka tie ir apmaciti. Šini zina pretiniekam ari vajadzeja but parakam, jo Dzelzsdivizijas pulki un ari dažas Vacu legiona vienibas jau pastaveja no 1919. gada februara aprila menešiem un bija piedalijušas vairakas kaujas, bez tam visa vasara bija vinu riciba apmacibai. No musu pulkiem vienigi Cesu pulks bija piedalijies kaujas, bet parejos saformeja augusta vidu un lielais sardžu dienests, ka ari ierocu un apavu trukums, neatlava pienacigi tos apmacit. No visa sacita redzams, ka salidzinot musu un pretinieka bataljona uguns speku un vina macešanu to pielietot kaujas, priekšroka bija ienaidnieka bataljonam. Salidzinasim bataljonu, eskadronu un lielgabalu skaitu pa kauju iecirkniem 9. oktobra pecpusdiena, kad notika kauja luzums par labu ienaidniekam.

a.) Bulduru tilta un Varkalkroga rajona pret musu nepilnu 1/2 bataljonu un 1 eskadronu pretiniekam bija vesels bataljons, 1 eskadrons un 2 lielgabali. Ta tad tur ienaidniekam vismaz divreiz lielaki speki un tomer vinš panakumus neguva. Taisniba, mums palidzeja gan liela mera plata un dzila Lielupe.

b.) Dzilnas rajona pret musu 3 bataljoniem un 2 lielgabaliem ienaidniekam bija 2 1/2 bataljoni, 1 eskadrons un 4—8 lielgabali. ( Nav zinams, kur atradas krievu Pritca viegla baterija) . Ta tad speki apmeram vienadi un tadel ari 9. pulka komandieris vakara taisijas pariet pretuzbrukuma.

c.) Švarcmuižas rajona mums bija 5. pulka 7 rotas, 2 komandas un 1 baterija, kura faktiski pulkam nepalidzeja liela attaluma del. Pretiniekam tur darbojas Dzelzsdivizijas 1. pulka III bataljons ar dažam baterijam, ( Tur vareja but 3 vieglas baterijas, kadas atradas 1. pulka riciba .) kuram piepalidzeja ari 1. plastunu pulka I bataljona labais sparns un Dzelzsdivizijas 2. pulka kreisais sparns. Ta tad ari tur speki apmeram vienadi.

d.) Jelgavas šosejas rajona pret musu 4 1/2 bataljoniem, 2 lielgabaliem un 2 brunotiem vilcieniem ienaidniekam bija 5 bataljoni, ( Dzelzsdivizijas 2. pulka 3 bataljoni, 1. plast. pulka II bataljons un Lutca ložmeteju bataljons.) 24 dižgabali, (pulka riciba bija 3 vieglas baterijas un te laikam ari atradas Dzelzsdivizijas 2 smagas un Bermonta 1 smaga baterija.) 1 eskadrons un 2 brunotie auto.

E.) Bauskas šosejas rajona 9. oktobra vakara mums bija 6. pulka 4 1/2 rotas, (6. pulka 7., 8., 9., 10. un 11. rota skaitita katra par pusrotu, jo tas tagad stiprakas nebija, bet 12. rota tin velosipedistu rota, ka izklidušas, nav nemtas vera.) 2 inženieru rotas, 4. pulka 4 rotas, 2 jaunsaformetas rotas, Valmieras bataljona 2 rotas, Kara skolas 11/2 rotas un 7. pulka 2 rotas ; bez tam vel 2 lielgabali Daugavas kreisa un 4 lielgabali Daugavas laba krasta. Pretiniekam tur bija Vacu legiona 4 bataljoni, 1 eskadrons un 18 lielgabali, bet Dzelzs divizijas 3. pulka 3 1/4 bataljona, (Dzelzsdivizijas 3. pulkam bija piekomandeta ari 1 pionieru rota. ) 1 eskadrons, 3 vieglas baterijas, Bertolda bataljons, Jegeru bataljons (ari 2 lielgabali) un 1. pulka I bataljons. Ta tad pret musu 4 1/2 bataljoniem un 6 lielgabaliem pretiniekam bija 10 1/4 bataljonu, 2 eskadroni un 32 lielgabali.

Lai gan pie labas gribas mes vel varejam tur savus spekus pastiprinat ar 4 jaunsaformetam rotam no Šmita ellasfabrikas, to

ari tada gadijuma pretiniekam butu kajniekos vel liels parspeks, bet vina artilerija pat 5 reizes stipraka.

Visa fronte no Bulduru tilta lidz Daugavai mums bija 9. oktobra pecpusdiena 15 1/4 bataljonu, 2 eskadroni, 13 lielgabalu un 2 brunoti vilcieni, bet ienaidniekam 19 3/4 bataljonu, 5 eskadroni, 78 lielgabali un 2 brunotie auto. Musu 15 1/4 bataljonos ietilpst ari visas jaunsaformetas rotas, kuras aizgaja uz Tornakalnu, bet neietilpst 3 brunotie auto, kuri pašlaik vel atradas remonta, ka ari musu 6 rotas Daugavas laba krasta, kas kauja dalibu nenema un bija nozimetas kreisa flanga apsardzibai. Pretinieka spekos neietilpst Brandisa pastiprinatais bataljons, 2. plastunu pulka I bataljons un 1 brunotais vilciens, ka ari majora Gotces grupa. Minetas vienibas apsargaja ienaidnieka flangus un pa dalai ari aizmuguri.

No salidzinajuma mes redzam, ka 9. oktobra pecpusdiena visizdevigakais speku samers mums bija Dzilnas rajona, bet visneizdevigakais - Bauskas šosejas rajona. Bez karaspeka stipruma un krietnuma uzvara kauja liela mera atkarajas no karaspeka vadibas. Šini zina pretiniekam seviški vaja bija augstaka un videjo vadiba. Pats Bermonts no kaujas vadibas neka nesaprata ; majors Bišofs 1917. gada Galicija gan skaitijas ka izcils pulka komandieris. Tomer tas vel nenozime, ka labs pulka komandieris ir ari labs divizijas vai armijas komandieris. Vacu legiona komandieris bija tikai juras kapteinis un tam par nelaimi vel 8. oktobri gruti ievainoja vina štaba priekšnieku, generalštaba kapteini Vageneru, kas liela mera atsaucas 9. oktobri uz Vacu legiona kaujas vadibu.

Zinams, ari musu puse vadiba nedarbojas bez kludam, un ja tadas nebutu pielaistas, tad varbut kaujas iznakums vareja but citads jeb vismaz ilgak vareja noturet Tornakalna rajonu. Pirma kluda bija vadibas organizacija. Rigas rajona mums bija nepilnas divas divizijas. Virspavelnieks ar savu štabu ari atradas Riga un viegli vareja pats vadit kauju, sadalot fronti divos diviziju iecirknos. Tadel lieki bija nodibinat Dienvidu frontes pavelnieka posteni. Vadibu vel vairak sarežgija pulkvedis Zemitans, nosutidams 8. oktobra vakara uz Šmita ellasfabriku savu paligu, plkv.-ltn. Miglavu, lai tas tur uz vietas saskanotu kopdarbibu starp diviziju iecirkniem. Ta bija liela kluda, jo plkv.-ltn. Miglavs, aizbraukdams turp tikai arvienu virsnieku, nebija spejigs ne saskanot, ne ari vadit kaujas darbibu. Ši bija pilnigi lieka un nevajadziga instance, kas novilcinaja zinojumu nonakšanu ista laika frontes vadibas štaba. Sakaru lidzeklu trukuma del ari Latgales divizijas štabs nevareja pariet uz Pleskodali, ka bija domats, un tadel liela mera apgrutinaja plaša iecirkna kaujas vadibu. No ta laika, kad plkv.-ltn. Šmidts parnema Jelgavas šosejas aizstavešanu, Cesu pulka štabam ari vairs nebija vietas Šmita ellasfabrika. Vina ista vieta tagad bija Švarcmuižas rajons, sava pulka galveno speku tuvuma. Rigas pulka komandieris, plkv.-ltn. Šmidts, stradaja loti daudz, pat parak par saviem spekiem, bet tomer nespeja ievest pietiekošu kartibu sava iecirkni kaujas vadišana un nodibinat pienacigu kartibu ari sava štaba, Šmita ellasfabrika, kur visu laiku druzmejas daudz lieku karaviru, kas trauceja kartibu darbu. Jau 8. oktobra pecpusdiena plkv.-ltn. Šmidts, bez nekada plana, saka sutit vienu rotu pec otras uz priekšu III bataljona pastiprinašanai. Rotas nema ka no I, ta ari II bataljona un, beidzot, vakara Šmita ellasfabrika palika vel tikai pa vienai rotai no katra bataljona. Tomer par lielu brinumu pie pulka štaba vel atradas ne tikai I un II bataljona komandieri, bet ari III bataljona komandieris un pat ta vietnieks. Beidzot, tikai nakti visi bataljonu komandieri aizgaja ar beidzamam rotam, kad jau pa dalai bija par velu. Pie apstakliem, kadi bija 9. oktobra pecpusdiena, musu speku sadalijums ari nebija pareizs. Vareja izdarit tadas parmainas : Dzilnas rajona bija pilnigi pietiekoši atstat tikai 9. pulku, Latgales divizijas inženieru rotu un Jelgavas pusrotu. Jelgavas šosejas rajona vareja sapulcet visu 8. pulku sava pulka komandiera vadiba, pastiprinot to vel ar 5. pulka 3., 4. un 11. rotu, instruktoru komandu un 3 jaunsaformetam rotam. Ebelu muižas rajona vareja but 4. pulka III bataljons, kopa ar divam inženieru rotam, bet Bauskas šosejas rajona viss pulks, kopa ar 7. pulku, un rezerve Ziepniekkalna Kara skola un Valmieras bataljons. Šmita ellas fabrika vareja palikt rezerve 4 jaunsaformetas rotas. Kadus zaudejumus cieta ienaidnieks, mums nav zinams, bet jadoma, ka tie bija papravi, jo Bertolda bataljons vien nakti uz 9. oktobri kauja pie Tirinu muižas atstaja 36 kritušus.

Neskatoties uz ienaidnieka parspeku un vina labaku apbrunojumu, musu zaudejumi divu dienu cinas bija visai mereni. Ta par piemeru viens no visvairak cietušiem pulkiem (8. Daugavpils) zaudeja:

kritušus ........... 3 virsn. un 5 kareivjus
ievainotus ........ 4 virsn. un 39 kareivjus
pazudušus ....... 1 virsn. un 53 kareivjus