Militarais stavoklis

 

1919. gada decembri Latvijas armija skaitijas 4 divizijas, Latgales partizanu pulks, Landesvers, Studentu bataljons un nelielas tehniskas dalas. Visi šie musu speki atradas divas frontes.

Austrumu fronte pret sarkanarmiju atradas : Kurzemes divizija, Landesvers un Latgales partizanu pulks. Visi šie speki bija paklauti Kurzemes divizijas komandierim, kurš reize ar to bija ari Austrumu frontes pavelnieks.

Dienvidu fronte pret Bermonta armiju: Vidzemes divizija, Latgales divizija un Studentu bataljons. Zemgales divizija atradas formešanas stavokli Liepaja. Riga vel atradas dažas specialas un tehniskas karaspeka dalas.

Dienvidu fronte atseviška frontes pavelnieka tagad vairs nebija, bet visas lielakas dalas bija tieši paklautas armijas virspavelniekam.

Musu armijas skaitliskais sastavs decembra beigas bija 69.232 karaviri un 2179 briva liguma darbinieki ar 54 lielgabaliem, 3.3 minmetejiem, 271 ložmeteju un 321 patšauteni. Minetais karaviru skaits bija izveidojies no pulkveža Kalpaka 220 karaviru pulcina, kas 1919. gada izgaja no Jelgavas. Augstak minetais karaviru skaits decembra beigas skaitijas musu armija uz uztura, bet isto karotaju skaits bija labu tiesu mazaks, tomer tas jauzskata par nopietnu speku. Tikai visus šos spekus nevareja laist uzbrukuma Latgales atbrivošanai.

Uzbrukumam sakoties, musu armijas kaujas sastavs Austrumu fronte bija šads : (Zinas 1. janvari 1920. g.)

                                    Virsnk.          Durklu        ložmet.       patšaut.     lielg.             minm.             zobenu

Kurzemes divizija             200             7800             100             45              15                  3                     150
un Latgales parti-
zanu pulka kopa

Latgales divizija               180             4400             100             30                8                 10                    140

Landesvera                      160             1950             130               4                9                   6                    180

Kopa karotaju: 540 virsnieku, 14.150 instruktoru un kareivju ar 330 ložmetejiem, 79 patšautenem, 32 lielgabaliem, 19 minmetejiem, 470 jatnieku un 3 brunotie vilcieni.

Pret musu armiju Austrumu fronte atradas lielinieku 15. armija, kura ienema fronti no Pleskavas lidz Polockai. 15. armijas speki bija šadi :

III atseviška Petrogradas brigade; 3. divizijas II brigade; 4. divizijas II brigade ; jatnieku divizions. Kopa karotaju : 6620 instruktoru un kareivju, 370 jatnieku, 239 ložmeteji, 4 patšautenes, 60 dažada kalibra lielgabalu un 4 brunotie vilcieni.

Sarkano spekus, salidzinot ar musejiem, - kajnieku bija mazak, bet artilerijas otrtik daudz. Bez tam sarkanie drizuma savus spekus vareja palielinat daudz lielaka mera, neka tas bija iespejams mums. Ja musu armija Latgales atbrivošana nesadarbotos ar Polijas karaspeku, tad jau paša uzbrukuma sakuma mums butu jacinas pret daudz lielakiem spekiem. Gar Daugavas labo krastu Latgale, pretim Polijas karaspekam, staveja fronte sarkanas armijas 53. divizija, 4. divizijas I un III brigade un vel citas mazakas dalas. Vismaz dala no šiem spekiem vareja tikt versta pret musu uzbrukošam dalam. Tada gadijuma jau paša uzbrukuma sakuma uz lieliem panakumiem bija gruti ceret.

Vel cinoties ar Bermontiešiem, armijas virspavelnieks jau gatavojas Latgales atbrivošanai. Jau novembri, pec Bauskas un Jelgavas ienemšanas, Kurzemes divizijas dalas tika atbrivotas un dažas nosutitas uz Austrumu fronti pie savas divizijas. Tapat pec Lietuvas robežas sasniegšanas tika atvilkta ari Latgales divizija un ta atgaja uz Jelgavu un Rigu. Tas prasija ilgaku laiku, jo divizija atradas talu un plaša fronte. Cinas ar Bermontiešiem divizija bija cietusi smagus zaudejumus un kaujas nogurusi. Vajadzeja dot atputu, papildinat zaudejumus un ierocus, izlabot apavus un apgerbus. Bija nepieciešami šis dalas apgadat ar vajadzigiem transporta lidzekliem, zirgiem un ratiem, jo to bija nepietiekošs. (Shemu 25) Vel lielaku darbu un lidzeklus prasija artilerijas un tehnisko dalu sakartošana un papildinašana. Tapat bija jaapgada partikas vielas karaspeka uzturam visam Latgales atbrivošanas periodam. Tas viss sagadaja armijas virspavelniekam un vina tuvakiem paligiem daudz rupju un pulu, jo toreiz musu zeme bija izpostita un tukša. Iedzivotaju liela dala cieta trukumu. Iekšzeme visu armijas apgadašanai nepieciešamo nevareja dabut, nemaz nerunajot par ierociem un municiju ; pat iedzivotaju partikai labiba bija jaieved no arzemem. Neskatoties uz visam šim grutibam, armijas virspavelnieks un valdiba ar savu energisko un talredzigo ricibu sagadaja visu armijai nepieciešamo ista laika. Armija vareja gatavoties Latgales atbrivošanai. Ari iedzivotaji bija gatavi nest lielus upurus un visadi centas padarit musu armiju stipru. Tie nodeva armijas vajadzibam partikas lidzeklus, velu, apavus, cik nu katrs speja.

Pa to laiku bija izstradats ari Latgales atbrivošanas plans kopdarbibai ar Polijas karaspeku. Pec ši plana Latgales atbrivošanai bija janotiek šadi: galvenos triecienus ienaidniekam izdarit ar abiem armijas sparniem. Šie triecieni seko isi viens pec otra.

Pirmo triecienu paredzeja izdarit dienvidos ar musu laba sparna spekiem (3. Jelgavas, 9. Rezeknes pulku un Landesveru) kopigi ar polu karaspeku. Polu karaspekam vajadzeja pariet Daugavu pie Daugavpils un austrumos no tas. Musu spekiem — pariet Daugavu ziemelrietumos no Daugavpils: Dvietes-Niegales-Dunavas rajona. Dalai no musu spekiem uzbrukt gar Daugavas labo krastu Daugavpils virziena ar uzdevumu, kopa ar poliem, ienemt Daugavpili. Lielakai musu speku dalai, pec Daugavas pariešanas, uzbrukt ziemelaustrumu virziena, ziemelos no Daugavpils savienoties ar polu karaspeku un tad šai grupai turpinat uzbrukumu ziemelaustrumu virziena lidz Osvejas ezera un Zilupes linijai.

Pec tam seko otrs trieciens ziemelos, ar musu armijas kreisa sparna stipru grupu (Latgales divizija un Latgales partizanu pulks) Jaunlatgales virziena ar uzdevumu — ienemt Jaunlatgales dzelzcela mezglu, tad sasniegt valsts ziemelaustrumu robežu un pec tas nodrošinašanas turpinat uzbrukumu gar dzelzcelu Karsavas-Ludzas virziena un talak lidz valsts austrumu robežai.

Šaja laika musu armijas centra grupai (2. Ventspils un 1. Liepajas pulks) loti plaša fronte pa abam pusem Lubanas ezeram uzbrukt austrumu virziena un saistit šeit atrodošos ienaidnieka spekus.

Tads visparejos vilcienos bija Latgales atbrivošanas plans un merkis. Ta, ka šadu planu viena panemiena, bez lielakiem partraukumiem, nevareja izpildit, tad tas sadalijas vairakos atseviškos posmos jeb operacijas.

Pirmais ši liela plana izpildišanas posms bija Daugavpils ienemšanas operacija.