Daugavgrivas ienemšana 15. oktobri.

Rezeknes pulks visu nakti pargrupejas un sagatavojas gaidamam uzbrukumam. Uz atru roku pielagoja desanta parvešanai 7 kugišus, kurus apkalpoja jurnieku rotas karaviri, vltn. Pukiša vadiba. Lai neciestu veltigus zaudejumus no ienaidnieka ložmeteju un šrapnelu uguns, kugišu sienas aplika ar smilšu maisiem un terauda platem. Desantam nozimeja I bataljonu un 8. rotu, kurus sapulceja gataviba pie Milgravja kanala. Beidzot, ap pusdienu gen. Berts pazinoja, ka Sabiedroto flote nems dalibu musu cinas ar Bermonta armiju. Tagad francu juras kapteina Brisona vadiba vina (Sabiedroto flote sastaveja no francu viegliem kreiseriem Lestin un Aisne, ka ari no anglu 2 kreiseriem, 4 iznicinatajiem (destroyer) un 1 minu tralera.) iebrauca Daugava un plkst. 13,15 iesaka šaut pa Daugavgrivu un Bolderaju. Apšaudišana turpinajas vienu stundu. Tani laika 9. pulka desanta rotas saka braukt pari Daugavai un lielaka dala no kugišiem piestajas netalu no Daugavgrivas Lielupes tilta. Lai musu uzvara butu vieglaka un pilnigaka, tad 8. rotai vajadzeja izsesties pie bakas un tad apnemoši uzbrukt no ziemeliem Daugavgrivai, bet 1. rotai izsesties pie Hapaka gravja ietekas Daugava, Lai apnemtu Bolderaju no dienvidiem. Pedeja rota nema nepareizu virzienu un beigas ari nokluva pie Lielupes tilta. Tadel ari velak ienaidnieka lielakai dalai izdevas aizmukt no Bolderajas pa smilšu kapam: Pateicoties 8. rotas apnemošam uzbrukumam, Daugavgrivas cietoksni ienema viegli un sagustija krievu 1. plastunu pulka vienibas, kas nepaspeja aizmukt. Lai netrapitu musejus, Sabiedroto flote vairs nevareja šaut un tadel ienaidnieka drošsirdigakiem karaviriem ar ložmeteju piepalidzibu izdevas noorganizet aizstavešanas fronti Lielupes laba krasta. Tomer ne uz ilgu laiku, jo ari musu vairaki ložmeteji stipri apšaudija tilta otru galu un tas deva iespeju dalai no 8. rotas parskriet tiltu. Kas nemuka, tos sagustija vai iznicinaja un driz vien visa Daugavgriva, ka ari Bolderaja bija musu rokas. kugiši tagad turpinaja parvest 9. pulka II bataljonu, (Pedejas dienas II bataljona saformeja ari 7. rotu.) Jelgavas rotu un Jurmalas komandanturas komandu. Pedeja iztirija Bulli salu, kur sanema 15 gusteknu un vakara novietojas pozicijas vasarnicu rajona, iepretim Subru majam. ari I bataljons un 8. rota turpinaja vajat atejošo pretinieku pa smilšu kapam lidz Subru un Šmita majam. Pulka komandieris gribeja pilna mera izmantot uzvaru un tadel paveleja rotam aizvirzities lidz Varnaskrogam un Cakaru (Sakaru) majam. Tomer iestajusies vakara tumsa pulka komandiera nodomu izjauca. Velak noskaidrojas, ka Cakaru majas bija nopostitas un tadel 5. rota, kurai vajadzeja tas ienemt, tumsa aizgaja garam un saduras ar pienakušam Dzelzsdivizijas vienibam, kas 5. rotu sajauca un dzina kadu gabalu atpakal. Lai nakti vel neatkartotos tamlidzigi gadijumi, rotam paveleja ienemt pozicijas no meža rietumu nomales aiz Subriem lidz Šmita majam un talak lidz Daugavai. Šis dienas uzvaru 9. pulks ieguva ar niecigiem zaudejumiem,) bet sanema gusta no 1. plastunu pulka I un III bataljona vienibam 4 virsniekus, apm. 300 kareivju, 1 lielgabalu, 20 ložmeteju, 2 minmetejus un daudz šautenu ar patronam. Daugavgrivas ienemšana sajusminaja musu armijas visus karavirus un labi iespaidoja vinu garastavokli. Jau nakti no Rigas aizgaja paliga 9. pulkam 7. Siguldas pulks un 2. eskadrons. Uz Daugavgrivu vel nakti aizgaja ari Latgales divizijas komandieris, plkv.-ltn. Berkis, ar savu štabu un Latgales divizijas inženieru rota. Nakoša diena uz turieni saka aiziet ari 8. pulka vienibas, bet 18. oktobri — 1. rezerves baterija.