Daugavas forsešana 14. un 15. oktobri.

( shemu 7, shemu 8 )

Neieguvis pirma uzbrukuma tadu uzvaru, kadu bija cerejis, Bermonts jau 10. oktobri pa radio piedavaja iesakt pamiera sarunas, bet uz to atbildes nesanema. Musu speki 11. oktobri galigi ienema nozimetas vietas, saka nocietinat savas pozicijas un veda pastiprinatu apšaudišanos ar pretinieku. Lai gan starp musu un pretinieka spekiem atradas tada plata upe ka Daugava un ari tiltu gali musu puse bija izgriezti, tomer nebija viegli aizstaveties tiri pasivi vien ar musu divam nepietiekoši apbrunotam divizijam un nosargat 90 klm garo fronti no juras lidz Jaunjelgavai. Pats tuvakais rajons Rigai gan bija no mums ienemts pietiekoši stipri, bet jo talak uz austrumiem, jo musu fronte kluva škidraka. Ienaidnieks bija pietiekoši bagats ar dažadiem tehniskiem lidzekliem, kas vinam deva iespeju viegli uzbuvet tiltu pari Daugavai un tadel tam nemaz nevajadzeja lauzties frontalos uzbrukumos pari musu Daugavas tiltiem, bet viegli vareja parcelties pari Daugavai talak no Rigas uz austrumiem. Pec tam, apnemot musu kreiso sparnu un apdraudot musu pieved un atiešanas celus virziena uz Ropažiem vai Incukalnu, vareja piespiest mus bez kaujas atstat Rigu, ka to izdarija vacieši 1917. gada septembri ar krievu 12. armiju. Tada mums vajadzeja parnemt savas rokas kaujas iniciativu, lai pretiniekam nebutu iespejams dot sitienu tada vieta un tada laika, kad tas vinam izdevigi. Ta tad musu pirmais uzdevums bija visdrizaka laika iesakt aktivu cinu. Tas gan nebija tik viegli, jo tilta buvei truka lidzeklu, bet lielakiem spekiem parcelties Daugavas kreisa krasta un tur palikt ilgaku laiku jeb aizvirzities talak no krasta bez tilta nebija iespejams. Tadel ar lielakiem spekiem mes varejam parcelties pari Daugavai un turpinat uzbrukumu cinas tikai divas vietas: parejot Daugavas tiltus, kas bija gruts darbs, un parceloties Daugavgrivas rajona, ja tur mums palidzetu ar savu artileriju anglu-francu flote, bet par tadu palidzibu mums lidz 15. oktobrim vel pilnigas parliecibas nebija. Jau sakot ar 11. oktobri, virspavelnieka štaba ienaca agenturas zinas, ko papildinaja karaspeka vienibu zinojumi, ka pretinieka speki, galvena karta pa naktim, atstajot Rigu un aizejot uz austrumiem un dienvidiem, jo ari Lietuva it ka Bermontam sakušas cinas ar Lietuvas armiju. Ta tad vareja pielaist varbutibu, ka ienaidnieks pargrupejas, lai dotu mums triecienu Ikškiles vai Jaunjelgavas rajonos un varbut aizsuta ari spekus cinai ar Lietuvas armiju. Ka velak izradijas, tad zinas, attieciba uz Jaunjelgavas rajonu, sagajas ar patiesibu.

Valmieras pulka fronte 12. oktobri jau noteikti noskaidrojas, ka vina II bataljona rajona pretinieks atstajis Daugavas kreiso krastu un aizgajis uz dienvidiem, bet III bataljona iecirkni atstajis pat Doles salu, kuru bez kaujas ienemam 13. oktobra pecpusdiena. Priekš mums labveligo stavokli vajadzeja izmantot un tadel virspavelnieks paveleja 14. oktobri rita agruma forset tiltus, ka ari forset Daugavu Bolderajas, Mazjumpravas muižas un Ikškiles rajonos. Ja uzbrukums laimetos, tad aizvirzities lidz pozicijam, kadas mes ienemam 8. oktobra rita. Latgales divizijai vajadzeja forset tiltus un Daugavu Bolderajas rajona, bet Vidzemes divizijai parejas vietas.

Bolderajas rajona Daugavas forsešana 14. oktobri nelaimejas, jo laivinas izsutitas 9. pulka izluku nodalas pretinieks visur satika ar stipru uguni. Tiltu forsešanai Latgales divizijas komandieris nozimeja 7. Siguldas pulku, kuru vajadzeja pabalstit 3 brunotiem automobiliem, 1 brunotam vilcienam un 5 lielgabaliem. Divizijas rezerve palika 8. pulks, 2. eskadrons, Latg. divizijas inženieru rota un neliehis Studentu bataljons. Uzbrukumu paveleja sakt plkst. 04,00, bet 7. pulks noveloja un patiesiba uzbrukumu iesaka gaisma.. Tilta otra gala paškidros dzelonstieplu aizžogojumus pargrieza bez lieka trokšna. Tikai kad piebrauca Zemgalietis un Kurzemnieks, un aiz tiem pienaca ari 1. rota, tad pretinieks, beidzot, atjedzas un iesaka šaut no 2 ložmetejiem un kadam 30 šautenem. Siguldas pulka 3. un 4. rota bija sasniegušas tikai tilta vidu, kad ienaidnieks saka šaut ari no jauna dzelzstilta gala. Rotas nogulas. Musu 2 brunotie auto un 1. rota iesaka apšaudišanos ar pretinieku, kas atradas tuvakos namos. Kurzemniekam ievainoja šoferi un ta ka tam sabojajas abi ložmeteji, tad vinš saka braukt paatrinata gaita atpakal. Tani laika ari igaunu brunotais vilciens, kas bija sasniedzis dzelzstilta villu un tur apšaudits ar artilerijas un minmeteju uguni, saka braukt atpakaj. Rotas uz tilta saka nervozet un kad atri pabrauca garam Kurzemnieks, tad 3. rotas aste neiztureja un metas pakal Kurzemniekam, sajaucot cela ari 4. rotu. Tagad izredžu uz panakumiem vairs nebija un tadel atgaja ari 3. rotas pareja dala, 1. rota un Zemgalietis. Par laimi musu zaudejumi bija nelieli un atiešanas burzma uz tilta atstatie daži ievainotie tika velak pievakti.

Visiem par lielu izbrinu un sajusmu vel priekšpusdiena 14. oktobri Daugavas krasta pozicijas, tiltu rajona, ieradas toreizejais un tagadejais Ministru Prezidents Karlis Ulmanis. Tur viena no ienaidnieka lodem Prezidentu ievainoja. Neskatoties uz ievainojuma un ložu spindzešanu, valdibas galva aukstasinigi turpinaja informeties par frontes stavokli un karaspeka vajadzibam. Valdibas galvas ierašanas ierakumos, pec tikko izvesta neveiksmiga uzbrukuma meginajuma, liela mera pacela musu pulkos garastavokli. Tie redzeja, ka valdibas galva, Prezidents Karlis Ulmanis, ir ar viniem visgrutakos brižos un lidz ar viniem gatavs ziedot ari savu dzivibu Latvijas laba.

Jaunu uzbrukumu pari tiltiem atlika uz nakošo dienu, kad Tornakalna rajona visada zina vajadzeja saistit ienaidnieka lielakus spekus, lai tas nevaretu aizsutit pastiprinajumus uz Bolderaju. Bija ceriba, ka gen. Berts nakoša diena sanems atlauju piepalidzet ar anglu-francu flotes artileriju uzbrukuma Daugavgrivai un Bolderajai. Tadel 9. pulks sanema rikojumu sagatavot kugišus un but gataviba 15. oktobri forset Daugavu. Lai pretinieku maldinatu par musu isto uzbrukuma vietu, tad paveleja uzbrukumu pari tiltiem 15. oktobra rita atkartot 8. pulkam, kuru pabalstit igaunu brunotiem vilcieniem un 3 brunotiem auto.

Lai brunotie vilcieni varetu pa tiltu drošaki braukt, vajadzeja parbaudit, vai sliedes tur ir kartiba. Tadel ap pusnakti izgaja izlukošana neliela karaviru nodala, plkv.-ltn. Dambiša vadiba, kura parliecinajas, ka dzelzcela sliedes lidz tilta otram galam ir pilniga kartiba, Vel talak izlukot vairs nebija iespejams, jo tilta gala atradas pretinieka postenis, kas musejos pamanija un saka tos apšaudit.

14. oktobra rita saka celties pari Daugavai laivinas ari 6. pulka II bataljona rotas Mazjumpravas muižas rajona. Mineto bataljonu šodien operativa zina paklava 5. pulka komandierim. Pirma parcelas vel rita kresla, un pretiniekam nemanot, Liepajas kara skolas rotas pusrota ar 1 patšauteni un izsedas dažus simts solus augšup no Olektes upites grivas. Ta ienema pie Katlakalna kapsetas priežu mežina rietumu nomali, lai tada karta segtu parejo vienibu parcelšanos. Parcelšanas ieilga, jo musu riciba bija tikai dažas nelielas zvejnieku laivinas un pie tam lielaka dala bez airiem. Otrai putrotai jau nacas parbraukt zem uguns, kas gan nodarija tikai niecigus zaudejumus. Rigas pulka 5. rota nokluva tik stipra uguni, ka parbraukt Daugavu nevareja. Tomer II bataljona parejas 3 rotas pakapeniski parbrauca Daugavu pie Mazjumpravas muižas un tur cinijas ar mainigam sekmem. Šodien 6. pulka II bataljona rotas Daugavas kreisa krasta darbojas bez kopejas vadibas, jo bataljona komandieris ieradas tur tikai nakti un tadel ari bija tadi niecigi panakumi, lai gan pretiniekam tur sakuma bija nelieli speki un tikai velak tie saka pastiprinaties. Pecpusdiena saka pienakt Mazjumpravas muiža ari 5. pulka bataljoni. Pretinieks tur apšaudija parcelšanas vietu ar artileriju, bet no Rudzu muižas škuna ari ar ložmeteju uguni. Musu riciba bija tikai 4 laivinas, kuras viena reize vareja parbraukt 28 cilveki. Tadel ari parcelšanas ieilga un lidz novakaram parcelas vienigi 3 rotas (5. pulka 10., 11. un 12. rota.) ar 1 ložmeteju un 9 patšautenem. Neskatoties uz ienaidnieka stipro uguni, mums bija tikai daži viegli ievainoti. Artilerija vaji pabalstija rotas, jo vajadzeja taupit šavinus un sakaru lidzeklu trukuma del nevareja pienaciga vieta ierikot šaušanas noverošanas punktus. Pret vakaru ienaidnieks pargaja energiska pretuzbrukuma, kuru pec ilgakas apšaudišanas atsita. Vienigi paša laba sparna Liepajas kara skolas rota neiztureja un saka atiet, pie kam tas lielaka dala parbrauca atpakal laba krasta. Nakti uz 15. oktobri parcelas kreisa krasta vel 5. pulka 3 rotas (5. pulka 1., 3. un 7. rota.) ar 1 ložmeteju, 2 minmetejiem un 2 patšautenem.

Musu panakumi 14. oktobri Mazjumpravas un Katlakalna rajona vareja but daudz lielaki, jo pretinieks tur negaidija musu uzbrukumu. Vina stavoklis uzlabojas tikai pret vakaru, kad no Tornakalna pienaca paliga Jegeru bataljons. Musu nelielie panakumi izskaidrojami vispirms ar mazo laivinu skaitu, kas novilcinaja parcelšanos, bet niecigie sakaru lidzekli nedeva iespeju laika pazinot rikojumus. Tadel ari 5. pulka bataljoni stipri noveloja ar savu pienakšanu. To pašu sakaru lidzeklu trukums nedeva iespeju noorganizet labu kopdarbibu starp Cesu un Rigas pulka vienibam, ka ari starp artileriju un kajniekiem.

Valmieras pulka III bataljonam 14. oktobri vajadzeja parcelties no Doles salas un ienemt Kekavas rajonu. Tomer ienaidnieka stipras uguns del tas neizdevas. Labak laimejas II bataljonam, kas parcelas pari Daugavai pie Ikškiles un plaša fronte ar nelielam kaujam aizvirzijas gandriz lidz Mercendarbei. Talak pa kreisi ari 3. eskadrons no Ogres aizjaja lidz Kausu majam. (Kausu majas atrodas 6 klm uz austrumiem no Mercendarbes.) Valmieras pulka I bataljona darbibu apskatisim velak.