Cinas Jaunjelgavas rajona.

Sakoties Bermonta uzbrukumam Rigai, ari musu Austrumu frontes pavelnieks bija spiests spert dažus nepieciešamus aizsardzibas solus savas frontes aizmugures nodrošinašanai. Tadel jau 9. oktobri vinš iecela kapt. Apsiti par Daugavas linijas aizsardzibas priekšnieku 50 klm gara iecirkni no Skriveriem lidz Stukmanu muižai (Stukmanu muiža atrodas 5 klm uz dienvidrietumiem no Plavinam.) un no turienes pari Daugavai lidz Krustpils dzelzcela tiltam. Kapt. Apsiša riciba atdeva 2. pulka 5. rotu, 4. pulka kajnieku un jatnieku izluku komandu, 1. eskadronu, Kokneses komandanta. komandu un Stukmanu etapa rotu. Nakošas dienas priekšpusdiena Skriveru stacija no Krustpils iebrauca 4. pulka I bataljons, kas ar savam 3 rotam ienema Daugavas labo krastu no Ogres lidz Skriveru muižai, bet ar 3. rotu ienema vecos krievu ierakumus tuvu uz dienvidiem no Jaunjelgavas. Lai pastiprinatu savu kreiso sparnu, 4. pulka komandieris 12. oktobri izsauca no Veckalsnavas ari instruktoru rotu un atdeva to I bataljona riciba. Ta ka garais iecirknis no Skriveriem lidz Plavinam bija tomer vaji ienemts, tad no Vecgulbenes uz turieni aizsutija ari ltn. Brodera izluku bataljonu (Brodera bataljona bija 3 nelielas rotas un jatnieku vads (kopa 9 virsnieki, 320 instruktoru un kareivju, un daži ložmeteji).) , bet no Cesvaines ltn. Veckalnina partizanu nodalu (Veckalnina nodala bija ap 50 cilveku.) . Pec dažam dienam kapt. Apsiša grupu vel pastiprinaja ar Kurzemes divizijas ložmetejnieku macibas rotu un 1. Valmieras bateriju (4 lielgabali). Tagad grupa vienibu skaits bija diezgan liels, bet ka vispar musu jauna armija, ta ari mineta grupa bija liels saimnieciskais personals un tadel isto karotaju bija daudz mazak neka tam vajadzeja but. Ta, piemeram, 22. oktobri grupa bija tikai 575 durkli, 127 zobeni, 9 ložmeteji, 8 patšautenes un 4 lielgabali.

Lai nodrošinatu Austrumu frontes aizmuguri ari rajona uz dienvidiem no Daugavas, tad 3. Jelgavas pulka komandieris sanema paveli atstat sava iecirkni tikai 1 bataljonu, bet parejos 2 bataljonus izverst pret Bermonta spekiem. Tomer Landesvers vilcinajas tos nomainit un tadel vienigi 2. rotai izdevas aizbraukt vel 12. oktobri uz Jekabpili, bet I bataljona parejas rotas aizbrauca uz turieni tikai 14. oktobri. Par operaciju vaditaju Jekabpils rajona nozimeja 3. pulka komandiera paligu, kapt. Hasmani, un vina riciba atdeva 3. pulka I bataljonu, 2. pulka 5. rotu un - 4. pulka kajnieku izluku komandu, ka ari vietejo komandantu nelielas komandas (Daudzevas, Ekengraves un Biržu.) . Jau 14. oktobri pie Ekengraves notika nopietna sadursme starp musu 3. pulka 3 vadiem un Ekengraves komandanta komandu ar ienaidnieka papravu nodalu. Ta beidzas ar musu uzvaru un pretiniekam atnemam 2 ložmetejus, 3 patšautenes, 16 zirgu un 30.000 patronu. Vel lielaka sadursme notika 17. oktobri pie Biržu macitaja muižas. Musu 3. pulka 4. rotas 1 vads, kopa ar komandanturas komandu un aizsargiem (Komandanturas komanda, kopa ar aizsargiem, bija 29 cilveki.) , novietojas frontalai cinai pa abam pusem lielcelam, bet rotas otrs vads ienema pozicijas meža cela tuvuma, lai no turienes varetu apšaudit pretinieku ar flankejošu uguni. Driz vien paradijas uz cela ienaidnieka patrula no 4 jatniekiem, ko pielaida tuvu un sagustija. Aiz tas naca paprava kolonna. To pielaida uz kadiem 100 soliem un tad atklaja specigu uguni. Dala no kolonnas apjuka un metas atpakal, bet drošsirdigakie karaviri tomer nemuka, bet atri norava no ratiem 4 smagos ložmetejus un iesaka uguns kauju. Ari pretinieka lielgabals palidzeja savejiem. Cina turpinajas kadu stundu. Beidzot, ienaidnieks saka atiet, kas parvertas begšana, atstajot kaujas lauka 1 lielgabalu, 3 ložmetejus un 5 zirgus.

Lai saisinatu Valmieras pulka garo fronti, virspavelnieks paveleja Austrumu frontes vadibai nomainit 4. pulka vienibas lidz Vinkelmana muižai ieskaitot. Tadel Jelgavas pulks dabuja uzdevumu: ienemt un aizstavet fronti no Jaunjelgavas lidz Ekengravei. bet kapt. Apsiša grupai pagarinat Daugavas laba krasta savu iecirkni lidz Vinkelmana muižai. Pedeja to izdarija tada karta, ka ltn. Veckalnina nodala ienema Vinkelmana muižas rajonu, bet ltn. Brodera 1. rota ienema iecirkni pa labi no Jaunjelgavas. Sava uzdevuma izpildišanai, 3. pulka vadiba nolema sutit pret Bermonta spekiem ari III bataljonu, kam vajadzeja ienemt Jaunjelgavas nocietinato placdarmu Daugavas kreisa krasta. Tomer ari vel tagad bataljons nevareja velama atruma nodot savas pozicijas Landesveram un tadel 19. oktobri aizbrauca vienigi 11. rota, bet 10. un 12. rota aizbrauca tikai 21. oktobri ; 9. rota palika pie pulka II bataljona.

Jaunjelgavas kauja 19. oktobri.

Tani paša laika, kad mes meginajam forset tiltus un Daugavu Rigas rajona, tad 4. pulka komandieris paveleja ari sava pulka i bataljona kreisa sparna 2 rotam virzities uz Valli. Jau 14. oktobri vinas, kopa ar Brodera bataljona izluku nodalu un Veckalnina partizaniem, aizvirzijas lidz Taurkalnes stacijai un muižai. Valmierieši instruktoru rota palika ierakumos pie Jaunjelgavas. Nakoša diena pretinieka pravi speki uzbruka Taurkalnes stacijai. 4. pulka 3. rota spiedienu neiztureja un atgaja uz Jaunjelgavu, bet 2. rota — Daugavas laba krasta. Brodera izluku nodala šodien darbojas sekmigi un atnema Rikhofa bataljonam 1 ložmeteju un 11 gusteknu, bet Veckalnina partizani pie Taurkalnes sanema 11 gusteknu un 18 šautenu. No šis dienas sadursmem un gusteknu izteicieniem noskaidrojas, ka ienaidnieka pravi speki pulcejoties Valles-Barbeles-Skaistkalnes rajona un gatavojoties uzbrukt Jaunjelgavai. Tadel 4. pulka komandieris paveleja sava kreisa sparna vienibam nocietinat pie Jaunjelgavas priekštilta rajonu un ierikot ierakumus ari Daugavas laba krasta.

Jau 17. oktobra vakara pretinieks bija pievirzijies tik tuvu, ka apšaudija 3. rotas ierakumus ar artilerijas uguni. Uz labo krastu atgaja ari Brodera nodala un Veckalnina partizani. Tagad jau noteikti vareja gaidit visa drizuma uzbrukumu Jaunjelgavai un lai pastiprinatu tur atrodošos spekus, 18. oktobri no Plavinam atsutija uz Skriveriem I brunoto vilcienu un 1. Valmieras baterijas vacu (2 lielgabalus), kas novietojas pozicijas pie stacijas. ( shemu Nr. 8)

19. oktobra rita sakas ienaidnieka uzbrukums. Valmieras pulka 2 rotas bija ienemušas ierakumus pusloka uz dienvidiem no Jaunjelgavas, sakot no macitaja muižas lidz kapsetai pie Valdenburgera pie kam 3. rota ar 4 ložmetejiem un 1 granatmeteju laba sparna, bet instruktoru rota ar 1 ložmeteju kreisa sparna. Vinu flangus nodrošinaja 2. rota Daugavas laba krasta rietumos no Jaunjelgavas, bet Brodera bataljona vienibas austrumos no Jaunjelgavas. Pec artileriskas sagatavošanas ienaidnieka biezas strelnieku kedes devas uzbrukuma virziena uz 3. rotu, bet ar specigu uguni tas aptureja un piespieda nogulties. Musu rotam lielu palidzibu sniedza baterijas vads un I brunota vilciena lielgabals. Ap pusdienas laiku pretinieks uzbrukumu atkartoja, bet ari šoreiz to aptureja un pret vakaru uzbrukums galigi sabruka. Pec tam ienaidnieks atgaja uz tuvako mežmalu, atstajot kaujas lauka vairakus kritušus un to starpa ari savu vadoni, ritmeistaru fon Jenu, ka ari 1 smago un 1 vieglo ložmeteju. Musu 3. rota zaudeja 2 smagi un 1 viegli ievainotu. Valmieras pulka 3. rotas komandieri, kapt. Spulgi, kas 19. oktobri vadija musu spekus pie Jaunjelgavas un varonigi atsita pretinieka parspeka uzbrukumu, apbalvoja 1920. gada sakuma ar francu ordeni „Legion d'honner chevalier”. Nakošas dienas Skriveros ieradas 3. pulka III bataljona 3 rotas, kapt. Stulpina vadiba, un 22. oktobra vakara nomainija 4. pulka instruktoru un 3. rotu, kuras aizbrauca uz Ikškili pulka rezerve. Brodera 1. rota un Veckalnina nodala nomainija 4. pulka 2. rotu lidz Vinkelmana muižai. Veckalnina nodalu tagad pievienoja Brodera bataljonam. Pretinieks nocietinajas mežmala iepretim Jaunjelgavas placdarmam. Apšaudišanas notika katru dienu, bet pretinieka visi meginajumi pievirzities tuvak musu pozicijam katrreiz beidzas ar neveiksmi. Lai noskaidrotu ienaidnieka spekus un kajnieku smago uguns ierocu novietošanas vietas, 1. novembri 3. pulka 12. rota izdarija pastiprinatu izlukošanu un vakara atgriezas ar vienu sanemto ložmeteju. Kapt. Stulpina riciba 1. novembri ieradas ari lielaka dala no Kurzemes divizijas inženieru rotas. Tagad paskatisim, ko šini laika tur darija musu pretinieks.

Sasniedzis ar Vacu legiona galveniem spekiem (Veikmana kajn. un Stevera artil. pulks, Baltenlandes un Badenes bataljoni, Medema un Damma nodala.) 14. oktobri Barbeles rajonu, juras kapt. Ziverts bija spiests dot viniem dažas dienas atputai, jo tie it ka bijuši stipri noguruši no agrakam kaujam, no lieliem pargajieniem un apavu, ka ari siltas velas trukuma del. Tomer laiks nebija tads, lai varetu palikt bezdarbiba. Vacu lidotaji jau zinoja par musu speku piebraukšanu Skriveru stacija un ka nelielas vienibas izgajušas pat Valles virziena. Ari no Lietuvas pienaca zinas, ka lietuviešu pravi speki pulcejoties pie Radziviliškiem, ka ienemti no viniem jau Birži, un ari Salatiem it ka tuvojoties lielaka nodala. Tadel Vacu legiona vadiba paveleja Gotces grupai, kopa ar Brandisa grupu, uzbrukt pretiniekam, kas atrodas Daugavas kreisa krasta Jaunjelgavas rajona un aizdzit aiz Daugavas. No minetiem spekiem gan nacas Brandisa vienu bataljonu aizsutit uz Šauliem un tadel uzbrukumam Jaunjelgavai palika tikai Brandisa 1 bataljons ar 1 bateriju, Jenas bataljons ar 1 bateriju, Petersdorfa nodala un Rikhofa bataljons. Vacu legiona vadiba uzbrukumu noteica uz 17. oktobri. To vajadzeja izdarit 3 kolonnas: labajai kolonnai (Rikhofa bataljons) virziena no Kurmenes gar Girupniekiem uz Valdenburgu, videjai kolonnai (Jenas bataljons) — no Valles gar Taurkalni uz Jaunjelgavu un kreisajai kolonnai (Petersdorfa nod.) — no Kalna muižas uz Jaunjelgavu, bet Brandisa bataljonam palikt rezerve pie Birzgales. Visas kolonnas 17. oktobra rita iesaka savu uzbrukuma gajienu, bet ta ka laiks bija nelabveligs (sniegs ar lietu), tad ari celi, seviški meža, bija loti slikti un tadel visparejs uzbrukums Jaunjelgavai nevareja notikt pat nakoša diena. Bija jaapmierinajas vienigi ar speku pargrupešanu un liela meža iztirišanu no musu patrulam. Petersdorfa nodala un Brandisa bataljons bez sadursmem 18. oktobri sasniedza Peršu majas, kur ari apstajas. Jenas un Rikhofa bataljons 18. oktobra pecpusdiena iznaca mežmala dienvidos no Jaunjelgavas.

19. oktobra rita agruma Jenas un Rikhofa bataljoni izvertas kaujas iekarta mežmala un baterijas nostajas pozicijas. Galveno triecienu vajadzeja dot Jenas bataljonam, Rikhofam palidzet pa labi, bet Petersdorfam pa kreisi. Vel rita kresla Jena iesaka uzbrukumu, bet virzijas tikai leni uz priekšu un ar jutamiem zaudejumiem. Tadel vaci uzbrukumu uz laiku partrauca, lai dotu laiku un iespeju artilerijai to labi sagatavot. Jena saprata, ka vilcinašanas tikai palielinas zaudejumus un tadel nolema dot piemeru ar savu personigo drosmi. Vinš izverta beidzamo rezerves rotu un tas priekšgala parskrejienos sasniedza priekšejas strelnieku kedes. Tas palidzejis un tagad visi devušies trieciena, jo palicis vel parskriet pedejos 100 metrus. Šini izškirigaj bridi, trapits galva. krita Jena un vacieši talak vairs nepavirzijas. Musu abas rotas savus ierakumus notureja lidz kaujas beigam. ari Daugavas tilts bija maz bojats un to atri atkal izlaboja. Pec kaujas Jenas un Rikhofa bataljoni dabuja paveli labi nocietinat savas pozicijas mežmala, pie kam dala no Rikhofa bataljona ienema ari Daudzevas staciju, lai segtu labo flangu no Jekabpils un Sunakstes puses, bet no Jenas bataljona dala novietojas rezerve Taurkalne. Brandisa bataljons un Petersdorfa nodala atgriezas savas izejas pozicijas.

Pec dažam dienam Veikmana pulks (2 bataljoni), ka dabujis nelielu atputu, nomainija Jenas un Rikhofa bataljonus, kuri atgaja rezerve. Baltenlandes un Badenes bataljonus, kas visvairak bija cietuši agrakas kaujas, atveda uz Jelgavu. lai tur tos papildinatu un pataisitu atkal par kaujas spejigam vienibam. Damma ložmeteju nodalu galigai saformešanai aizsutija uz Bausku. Oktobra beigas Vacu legiona speki Zemgale liela mera samazinajas, jo dalu no tiem vajadzeja aizsutit uz Lietuvu apsargat dzelzcelus. Lidz šim to tur izpildija Virgolica, Dibica un Šaurota nodalas. Pedejas divas taisijas braukt uz Vaciju un tadel vinas nomainit vajadzeja legiona spekiem. Brandisa pulka 1 bataljons aizbrauca uz Radziviliškiem jau oktobra vidu, pulka otrais bataljons, kopa ar Stevera artilerijas pulka 1 bateriju, aizbrauca oktobra beigas uz Šaulu rajonu, bet Petersdorfa nodala uz Kuršeniem pastiprinat Virgolica nelielo korpusu. Lai apvienotu Lietuva visu šo nodalu kopdarbibu, oktobra beigas uz Šauliem parbrauca ari Vacu legiona komandieris ar savu štabu. Ta ka ari Rikhofa bataljons taisijas braukt uz Vaciju, tad 27. oktobri aizbrauca uz Taurkalna staciju no grafa Kellera korpusa pulkveža Adamovica grupa, (Adamovica grupa ietilpa 1. plast. pulka II bataljons, Mildes baterija un Krafta ložmeteju rota.) kura ienema Daudzevas rajonu.

Veikmana pulku 30. oktobri nomainija Badenes pulks, (Badenes pulku saformeja no Badenes bataljona un Medema nodalas.) piekomandejot ari Stevera artilerijas pulka vienu haubicu bateriju. Pec tam Veikmana pulks aizgaja uz Vecmuižas rajonu, Jenas bataljons novietojas rezerve Taurkalne, bet Rikhofa bataljons lidz 4. novembrim vel palika Skaistkalne.

Daudzevas kauja 3. novembri. No samobilizetiem Ilukstes un Jekabpils rajonu pagastos 3. Jelgavas pulks oktobra beigas saformeja divas nelielas izluku rotas, kuras apvienoja izluku bataljona, vltn. Indana vadiba. Pirma laika tas darbojas kopa ar 3. pulka pastiprinato I bataljonu. (Pastiprinata I bataljona tagad ietilpa 3. pulka 1 bataljona 4 rotas, 2. pulka 5. rota, 4. ,pulka kajnieku izluku komanda, Dudzevas komandanturas komanda, 1. eskadrons, 1 vieglais un viens 37 m/m, lielgabals.) Pedejais oktobra otra puse ienema liela meža rajona austrumu nomali, grupedams savus galvenos spekus Sunakstes un Varenbrokas muižas rajonos. Lai noskaidrotu ienaidnieka atrašanas vietu, 2 izluku rota 25. oktobri izgaja Daudzevas stacijas virziena, atrada staciju neienemtu, bet jau dažos kilometros aiz stacijas notika apšaudišanas ar ienaidnieka nodalu. Rota atgriezas bez zaudejumiem ar 2 gustekniem. Nakošas dienas izlukošana noskaidroja, ka I bataljona kreisa sparna priekša ienaidnieka nav vismaz lidz Lielzalvei un Mazzalvei, bet par to Daudzevas muiža un tas tuvakais rajons ir ienemts no ienaidnieka praviem spekiem. Tas sagajas ar patiesibu, jo 30. oktobri plkv. Adamovica grupas speki ienema Daudzevas muižu un tuvakas

majas uz ziemelrietumiem, bet pa labi Murmuižas rajona atradas vel Rikhofa bataljona apsardzibas nodalas. Lai nelaistu ienaidnieku talak uz austrumiem, tad jau 31. oktobri saformeja no pastiprinata I bataljona vienibam vltn. Grundmana grupu, (Vltn. Grundmana grupa ietilpa 3. pulka 4. rota, 2. pulka 5. rota, 4. pulka kajnieku izluku komanda un Daudzevas komandanta komanda.) kura ienema fronti Lauces upes laba krasta no Daugavas lidz dzelzcelam. Jelgavas pulka pastiprinata I bataljona parejas vienibas palika Sunakstes-Varenbrokas rajona. Mums nebija izdevigi atstat ienaidnieku Daudzevas muiža un tadel kapteinis Hasmanis paveleja vltn. Indanam ar 3. rotu un 1. izluku rotu ienemt Daudzevas muižu. Jau 2. novembri abas rotas ieradas Andžanos un vltn. Indans nolema te nogaidit pienakam apsolito 1. rotu. ( Pirmas divas rotas pašlaik bija tikai: 3. rota 40 un 1. izluku rota 32 karaviri.) Ari vltn. Grundmanis sanema rikojumu piepalidzet, uzbrukot 3. novembri Lojaniem un Klibjaniem. ( shemu Nr. 9)

3. novembri pirmais iesaka uzbrukumu vltn. Grundmanis, kas ar 2 rotam pargaja Lauces upi, ienema Lojanus un Klibjanus, pargaja dzelzcelu un vel ienema ka Rukmanus, ta ari Panebrakišus. Kad vakara uzzinaja par vltn. Indana grupas neveiksmi pie Daudzevas, tad atgaja atkal aiz Lauces upes. Zaudejam vienu ievainotu virsnieku, bet sanemam 6 gusteknus (krievus) un 1 vieglo ložmeteju. Vltn. Indana uzbrukums Daudzevas muižai noveloja, jo 1. rota ieradas tikai rita un tadel uzbrukuma sakumu atlika uz plkst. 11,00. Nodoms bija ielauzties muiža no trim pusem: 3. rotai uzbrukt caur Iecavniekiem, apnemot Daudzevu no dienvidaustrumiem;

1. rotai uzbrukt no ziemelaustrumiem, bet 1. izluku rotai

no ziemelrietumiem. Nepamanita pa mežu un gravu pirma pienaca pie Daudzevas baznicas 3. rota, strauja trieciena izklidinaja ienaidnieka apsardzibu un pec tam ielauzas muižas rajona. No otras puses driz piesteidzas paliga 1. izluku rota, ltn. Viksnes vadiba, bet 1. rotu aptureja ienaidnieka ložmeteju uguns, tikko vina iznaca mežmala. Tagad musu divas nelielas rotas Daudzevas muiža kadu pusstundu nikni kavas ar ienaidnieku, kas no baznicas torna vinas apsvaidija pat ar rokas granatam. Ta ka pretinieka rezerves saka apdraudet musu rotas jau no aizmugures, bet no savas 1. rotas palidzibu nevareja sagaidit un bez tam bija cietušas ari pravus zaudejumus, tad ap pusdienas laiku tas atgaja uz Iecavniekiem. No turienes vakara 1. rota aizgaja uz Stupeliem, lai pastiprinatu vltn. Grundmana grupas kreiso sparnu, bet parejas 2 rotas atgriezas Varenbroka. Šodien musu zaudejumi Daudzevas muiža bija šadi: 8 krituši, 3 pazuduši un 7 ievainoti, tani skaita ari 3. rotas komandieris, vltn. Purinš. Gusta sanemti 2 jatnieki ar zirgiem. Šis dienas kauja nebija noorganizeta kopdarbiba starp abam grupam un ari neizmantoja visus pastiprinata I bataljona spekus. Loti lielu labumu vareja atnest musu vieglais lauka lielgabals, seviški pie ložmeteju ligzdu apkarošanas Daudzeva, bet tas nelietderigi palika Varenbroka. Šodien Daudzevas rajonu aizstaveja krievu plkv. Adamovica grupa, bet pašu muižu Krafta vacu ložmeteju rota. Krievu rotas pa dalai izklida un pat nakoša diena vel iztruka 1/4 dala no sastava. Tikai pec 3 dienam Adamovica grupa ienema atkal agrakas pozicijas. Nakošas dienas musu izluku bataljons pakapeniski parvietojas uz Erberges rajonu. No turienes 10. novembri 2. Izluku rota aizgaja lidz Girupniekiem, kur notika apšaudišanas ar ienaidnieka diezgan praviem spekiem. Pec tam rota bez zaudejumiem un ar 2 gustekniem atgriezas uz Erbergi.

Ari Jaunjelgavas rajona notika musu izluku nodalu rosiga darbiba. Ta 5. novembri ltn. Veckalnina nodala aizgaja lidz Mentes stacijai, kur sacela paniku. Šodien labpratigi padevas gusta 45 krievi ar šautenem un 1 ložmeteju. Ložmetejnieku macibas rota 7. novembri izgaja caur ienaidnieka fronti, bet tur vacieši to ielenca un tikai pec ilgakas cinas rota izlauzas, zaudejot kritušu rotas komandieri un 5 ievainotus.

Ienaidnieks novembra pirma puse ar Jenas bataljonu atkal nomainija pozicijas Badenes pulku, kas novietojas pa dalai Skaistkalne, pa dalai Bauska. Ta ka šini laika Dzelzsdivizijas pulki veda grutas cinas Rigas rajona, tad no Vacu legiona spekiem tiem aizsutija paliga Baltenlandes bataljonu un Stevera artilerijas pulka 2 baterijas, kuras ari nema dalibu izškiriga kauja pie Rigas.

b) Cinas Rigas rajona oktobra otra puse.

Latgales divizijai aizejot 15. un 16. oktobri uz Bolderaju, Daugavas laba krasta nacas izdarit lielakas parmainas speku sadalijuma, jo tagad visu 85 klm garo fronti no Milgravja kanala lidz Jaunjelgavai vajadzeja apsargat vienai pašai pastiprinatai Vidzemes divizijai. Divizijas un tani paša laika ari frontes rezerve atradas visai niecigi speki: Kara skola, Rezerves inženieru rota, 3 brunotie auto un 1 brunotais vilciens. Lidz 22. oktobrim Riga vel atradas gan ari igaunu 2 brunotie vilcieni, bet ta ka tie vareja aizbraukt kuru katru dienu, tad tos vairs nevareja uzskatit par rezervi un ar tiem vadiba vairs nevareja rekinaties. Studentu bataljons turpinaja savu formešanos un pagaidam vel izpildija sardžu dienestu. Uz ilgu laiku pie tadas speku sadališanas nevareja palikt, jo ienaidnieka nopietna uzbrukuma gadijuma nebija pietiekoši stipras rezerves, ar ko varetu pretuzbrukuma likvidet kadu iebrukumu jeb frontes parravumu. Ari Valmieras pulka parak garo iecirkni vajadzeja saisinat, lai tas vismaz varetu pastiprinat spekus svariga Ikškiles rajona. Pargrupešanas sakas 19. oktobri, kad Kara skola, pastiprinata ar Rezerves inženieru rotu un nelielu komandu no Instruktoru bataljona kadra, ienema svarigo iecirkni Daugavas tiltu galu rajona; talak pa labi lidz Milgravja kanalam apsargaja dažas nelielas komandas un dala no Jurnieku rotas, bet pa kreisi lidz Kengaragam novietojas Studentu bataljons. Cesu pulks pagarinaja savu labo un kreiso sparnu un visa iecirknis bija jau 15 klm garš, no Kengaraga lidz Salaspilij, nomainot Doles sala 4. pulka III bataljonu. Tagad Valmieras pulkam bija iespejams ar 5. rotu pastiprinat 6. un 7. rotu Naves sala, kur 20. oktobri ienaidnieks ienema loti tuvu no musu rotu pozicijam vecos vacu ierakumus Tiltakikutu kalna, bet kad Jelgavas pulka vienibas 22. oktobri nomainija Jaunjelgavas placdarma 3. rotu un instruktoru rotu, tad tas atveda 4. pulka rezerve uz Ikškili Pec pargrupešanas bija iespejams visu 6. Rigas pulku sapulcet rezerve Vidzemes kazarmas. Ogres rajonu lidz 29. oktobrim ienema 3. eskadrons, kad to nomainija 2. eskadrons, kas ieradas no Bullu salas.
Šini laika ka dienas, ta ari dažas naktis notika stipra apšaudišanas, seviški nakti uz 19. oktobri tiltu rajona, kad ienaidnieks saspridzinaja sava puse koka tilta galu. Studentu bataljona patrulas ienema Zaku salu un no turienes izdarija vairakus sekmigus izluku gajienus uz Lucavas salu. Cesu pulka iecirkni ne musu, ne ari ienaidnieka izluku nodalam neizdevas parbraukt Daugavu, jo tur abos krastos fronte bija, samera, stiprak ienemta. Valmieras pulka II bataljona iecirkni vacieši 21. oktobri atkal atstaja savus ierakumus Naves sala un atgaja uz dažiem kilometriem. Nakošas dienas tur neitrala josla norisinajas izluku nodalu sadursmes, seviški stipras 1. novembri, kad II bataljona nodalas aizgaja vairakus kilometrus, kur satika jau nopietnus spekus. 5. rotas divus vadus, ltn. Priediša vadiba, pat ielenca, bet tie sekmigi izlauzas cauri. Valmieras pulka I bataljona rajona izluku nodalam bija grutak darboties, jo no ienaidnieka škira plata Daugava. Tomer ari tur nakti uz 28. oktobri 1. rotas izluki nogaja lidz Cukstelu majam, (Cukstelu majas atrodas 4 klm uz dienvidiem no Aurmanu pusmuižas.) kur saspridzinaja ienaidnieka lidmašinu. Oktobra otra puse Vidzemes divizijas pulkus, cik tas bija iespejams, papildinaja ar laudim un papildinaja ari apbrunojumu, bet kur vareja, tur pastiprinata karta nodarbojas ari ar vienibu apmacibu. Rigas pulka papildinašanai atdeva Liepajas kara skolas rotu, Valmieras bataljona 2 rotas un vel dažas papildu komandas. Ari Cesu pulks dabuja Valmieras bataljona 2 rotas, bet 5. novembri no Cesim ieradas kapteina Antona bataljons, kas bija saformets no jaunmobilizetiem. Tani paša diena pulks gan zaudeja savu stiprako un labako rotu (11. r.), kura aizgaja kapteina Aparnieka riciba. 1. novembri 4. pulka ierinda skaitijas 66 virsnieki, 1833 durkli, 27 ložmeteji, 15 patšautenu un 6 minmeteji, bet. uz uzturu 77 virsnieki un 2860 instruktoru un kareivju. Parejie pulki bija drusku vajaki ka cilveku, ta ari apbrunojuma zina. Ari Studentu bataljona 10. novembri jau skaitijas uz uzturu 476 karaviri.

Cinas Latgales divizijas fronte. Lai izmantotu 9. pulka 15. oktobra uzvaru, divizijas komandieris paveleja 16. oktobri uzbrukumu turpinat : 9. pulkam virziena uz Varnas krogu, bet 7. pulkam uz Kleistinu muižu un Cementfabriku. Siguldas pulka komandieris paveleja I bataljonam (1. un 3. r.) uzbrukt gar dzelzcelu, bet II bataljonam (5. un 7. r.) — gar Daugavas kreiso krastu virziena uz Cementfabriku; rezerve palika 9. rota Kalninos un 4. rota Bolderaja. Rita agruma 1. rota pargaja Hapaka dzilo gravi pa dzelzcela tiltu un tad, nenogaidot pienakam 3. rotu, iesaka uzbrukumu pa lidzeno, atklato Spilves plavu. Ienaidnieks atradas ar kadiem 6 ložmetejiem apaugušas smilšu kapas starp Kleistinu un Lielo muižu, un no turienes atklaja stipru uguni. Tagad 1. rota kapu tuvuma nokluva gruta stavokli, jo 3. rota bija apstajusies pie dzelzcela tilta. Ciešot pravus zaudejumus, 1. rota ilgi neiztureja ienaidnieka uguni un saka atiet. Ienaidnieks to vajaja lidz dzelzcela tiltam, kur vinu aptureja. Pecpusdiena I bataljons ienema pozicijas kapas pie Kalniniem. Seviški stipri bija cietusi 1. rota, kura zaudeja kritušus 2 virsniekus un 6 kareivjus, ievainotus 8 kareivjus un pazudušus 22 kareivjus. Pulka II bataljons pargaja Hapaka gravi pa šosejas tiltu un pec tam samera viegli ienema Volerus. No turienes uzbrukumu turpinaja virziena uz Cementfabriku, bet nonakot lidzenuma starp Tožes zagetavu un Zebergu majam, ienaidnieks satika ar stipru uguni, ko rotas neiztureja (shemu Nr. 10) un atgaja uz Voleriem, atstajot 1 vadu Tožes zagetava. Pecpusdiena ienaidnieks no Cement fabrikas pargaja pretuzbrukuma, atspieda musu priekšejo vadu un pec tam izspieda ari rotas no Voleriem. Otra bataljona atiešana noriteja ne visai velama kartiba un daži karaviri jau meginaja parcelties laivinas uz Daugavas salam. Šini gruta bridi bataljona vadibu uznemas 7. rotas komandieris, kapteinis Alksnis. Tas, energiski rikojoties, aptureja rotas, pargaja pretuzbrukuma un ienema atkal Volerus. Vakara 7. pulka 3. un 4. rota atradas pozicijas kapas dienvidos no Kalniniem, bet aiz vinam rezerve 9. rota ; II bataljons — Voleros un 1. rota rezerve Bolderaja.

Šodien 9. Rezeknes pulks uzbrukuma nepargaja, jo no paša rita ienaidnieka artilerija stipri apšaudija kapas Šmita majas rajona. Tulin pec pusdienas ienaidnieka papravi speki iesaka uzbrukumu 9. pulka priekšejam rotam, kuras spiedienu neiztureja un atgaja lidz Bolderajas kapsetai. Tagad Rezeknes pulks ievirzija kauja visas savas rotas un ari Jelgavas rotu. Nikna cina ienaidnieku atkal atspieda lidz Subriem un kapam pie Šmita majas. Vakara kresla kauja pamazam norima. Šis dienas kauja bija jutams. ka krievus nomainijuši vacieši, ar kuriem cina bija daudz grutaka. Nakti pienaca paliga 8. pulka III bataljons un pagaidam novietojas rezerve Bolderaja. Daugavpils pulka parejas vienibas un 2. eskadrons parbrauca uz Daugavgrivu tikai 17. oktobra priekšpusdiena, pie kam 2. eskadrons aizgaja uz Bullu salu, bet viss 8. pulks sapulcejas Bolderaja.

Latgales divizijas komandieris bija nodomajis 17. oktobri pariet uzbrukuma ar visiem divizijas spekiem. Ari Sabiedroto flote bija apsolijusi savu palidzibu. Tomer šodien uzbrukums nenotika, jo 8. pulks noveloja ar parcelšanos un ari nepaspeja nokartot kopdarbibu ar Sabiedroto flotes artileriju. Ta ka 9. pulkam bija vajadziga atputa, tad vakara to nomainija 8. pulks, pec kam Rezeknes pulks aizgaja rezerve uz Bolderaju. Lai divizijas riciba butu ari sava artilerija, 18. oktobri 1. rezerves baterija no Škirotavas aizbrauca uz Bolderaju, kur vinai, ka ceturto lielgabalu, pievienoja atnemto 15. oktobri ienaidniekam.

Ari 18. oktobri lielakas sadursmes nenotika. Ta ka vela rudens laika dzive Bolderajas smilšu kapas bija loti gruta, tad tur pulkus nacas bieži mainit un tadel 19. oktobri Rezeknes pulks nomainija pozicijas 8. pulku, kas aizgaja rezerve uz Bolderaju un nakoša diena pulka komandešanu uznemas plkv.-ltn. Krustinš.

Priekš nakošas operacijas bija no lielas nozimes pavirzit musu labo sparnu uz priekšu un tadel divizijas komandieris paveleja 9. pulkam ienemt augstas smilšu kapas ziemelos no Cakaru majam, kur ienaidnieks bija ierikojis jau ierakumus. Nolema ar flotes artileriju un musu bateriju stipri apšaudit ierakumus 15 minutes un tad rotam iet trieciena. Pec artileriskas atkartotas sagatavošanas, 20. oktobra pecpusdiena musu rotas izdzina ienaidnieku no ierakumiem. Tomer izradijas, ka ienemtas kapas nebija piemerotas aizstavešanai rietumu virziena un tadel tur atstaja tikai priekšgrupas, bet galvenos spekus atveda vecas pozicijas. Ienaidnieks vakara un nakti meginaja kapas atnemt, bet nelaimejas. Rezeknes pulks šodien zaudeja kritušus 2, ievainotus 5 un kontuzetus 4 karavirus. Šodien vacu baterija ar pekšnu artilerijas uguni parsteidza Daugava anglu kreiseri Dragon kuru trapija 2 granatas. Angli zaudeja 9 kritušus un 4 ievainotus. Anglu iznicinatajs Venturous 23. oktobri ari zaudeja 2 ievainotus.

Jau 21. oktobra priekšpusdiena ienaidnieka artilerija saka apšaudit 9. pulka priekšpoziciju. Ap pusdienas laiku uguns sasniedza savu augstako pakapi un tad vina kajnieki devas trieciena. Musu nelielie speki spiedienu neiztureja un liela steiga atgaja vecas pozicijas, kur 9. pulks noturejas, pateicoties artilerijas pabalstam un 8. pulka I bataljonam, kas ieradas paliga pecpusdiena Subru rajona. Šodien 9. pulks zaudeja 7 kritušus un 28 ievainotus,

kuru starpa bija ari II bataljona komandieris, kapteinis Buks. ari 8. pulka I bataljons zaudeja 3 kritušus un 8 ievainotus. Velu vakara 8. pulks atkal nomainija 9. pulku, kas aizgaja rezerve uz Bolderaju lidz 26. oktobrim, Šini laika 8. pulka fronte norisinajas dienas ne visai stipra apšaudišanas un naktis izluku darbiba, seviški Cakaru un Šmitu maju rajonos. Musu izlukošana noskaidroja, ka no Daugavas lidz Kalniniem,, kas rietumos no Kleistinu muižas, atrodas Dzelzsdivizijas 1. pulka vienibas, bet talak lidz jurai — krievu vienibas. (Kad 3. novembri sakas musu izškirigais uzbrukums, tad kapas ziemelos no Cakariem atradas vacu 1. pulka rotas, bet krievi Rigas Jurmala.) 26. oktobri 9. pulks atkal nomainija 8. pulku. Lai pirms nodomata liela uzbrukuma butu abu pulku vienibas jau savas izejpozicijas, tad 1. novembri 8. pulka I bataljons nomainija 9. pulka kreiso sparnu un centru, t. i. no dzelzcela

lidz Cakaru celam. Siguldas pulka rajona šini laika nekadas lielakas parmainas nenotika. Dienas ienaidnieka artilerija bieži apšaudija musu pozicijas, bet naktis norisinajas nelielas izluku sadursmes, seviški pie Abolinu majam, Tožes zagetavas un dažreiz ari pie Hapaka šosejas tilta.

Oktobra beigas Latgales divizijas rajona 2. eskadrons apmainijas ar 3. eskadronu un 1. rezerves baterija ar I artilerijas diviziona 1. bateriju. 23. oktobri no Rigas ieradas Latgales divizijas riciba ari minmeteju vads, saformets no Vidzemes divizijas minmeteju rotas. Oktobra otro pusi ari Latgales divizija izmantoja pec iespejas savu vienibu apmacibai un savu pulku papildinašanai, ka ari iztrukstošo rotu formešanai. Papildinajumi tagad ieradas visos pulkos, bet 29. oktobri Rezeknes pulks sanema no Cesim pat veselu bataljonu, (Kapt. Jansona vadiba no Cesim ieradas 7 virsnieki un 779 instruktori un kareivji.) kuru pardeveja par pulka III bataljonu. Ari Jelgavas rotu un Jurmalas komandanturas komandu ieleja I un II bataljona.

Tapat 8. pulks no papildinajumiem saformeja iztrukstošas 8. un 12. rotu, bet 1 1 / 2 rotas (1. rota, 5. rotas pusrota un ložmeteju vads.) atgriezas no komandejuma. Ar iztrukstošo rotu formešanu gausak gaja 7. Siguldas pulkam, jo tas tikai 31. oktobri galigi saformeja 9. rotu, bet III bataljona parejas rotas saformeja daudz velak. ( 10. rotu saformeja 4. novembri, 12. rotu — 6. novembri, bet 11. rotu — 31. decembri.) Ložmeteju rota, kura 9. oktobra kaujas bija tikai 1 smagais ložmetejs, tagad jau bija 8 ložmeteji. Siguldas pulka 3 rotas ( 2. un 8. rota Liepaja, bet 6. rota Ventspili.) vel atradas komandejuma.

1. novembri Latgales divizijas pulku karotaju stiprums bija šads:

7. Siguldas pulka 41 virsnieks, 843 instruktori un kareivji, 8 ložmeteji un 1 patšautene;

8. Daugavpils pulka 59 virsnieki, 952 instruktori un kareivji. 15 ložmeteju un 9 patšautenes;

9. Rezeknes pulka 78 virsnieki, 1480 instruktoru un kareivju, 10 ( 9. pulks 15. oktobri gan sanema 20 ložmetejus, bet dala no tiem vel nebija izlabota.) ložmeteju un 9 patšautenes;

3. eskadrona 9 virsnieki, 160 instruktoru un kareivju, 1 ložmetejs un 3 patšautenes,.

Uz uzturu tani paša laika cilveku skaits pulkos bija daudz lielaks un 9. pulka sasniedza 101 virsnieku, 3 arstus, 14 kara ierednus un 2373 instruktorus un kareivjus.

Bermonta armija Rigas rajona jau stipri samazinajas oktobra pirma puse, aizsutot Vacu legiona spekus uz Jaunjelgavas-Skaistkalnes rajonu, bet mums par laimi ari oktobra otra puse vina turpinaja samazinaties. Ta ar savu 26. oktobra operativo paveli grafa Kellera korpusa komandieris, plkv. Potockis, deva šadus uzdevumus:

a)Generalmajoram Belinskim ar 1. plastunu pulka I bataljonu un 2. jatnieku baterijas 6 ložmetejiem turpinat apsargat jurmalu no Kaniera ezera lidz Lielupes ietekai jura.

b) Plkv. Kocanovam ar 2 bataljoniem, 14 ložmetejiem, 3 lielgabaliem, 19 jatniekiem un 1 brunoto vilcienu ( 2. plast. pulka I bataljons, 1. plast. pulka III bataljons, Ašechmanova 1/2 baterija, Pritca baterijas 1 haubice, 1. jatnieku pulka 19 jatnieki un I brunotais vilciens.) ienemt Talsus un Kuldigu, pec kam izsutit no turienes stipras izluku nodalas lidz Valdemarpilij, Usmai un Alsungai. Operaciju sakt 29. oktobri.

c) Plkv. Adamovicam ar 1 bataljonu, 6 ložmetejiem, 3 lielgabaliem un 6 jatniekiem ( 1. plastunu pulka II bataljons, Krafta ložmeteju rota, Mildes baterija un 1. jatnieku pulka 6 jatnieki.) palikt Jelgava gataviba doties uz Jekabpili pret lieliniekiem. Ta tad no Kellera korpusa palika Rigas tuvaka rajona tikai 1 bataljons ar 6 ložmetejiem un dažiem lielgabaliem, bet Jelgava plkv.-ltn. Bodes papildu bataljons.

Ari Dzelzsdivizija oktobra otra puse pavirzija savu labo sparnu stipri pa labi. Ka redzams no Vacu legiona 29. oktobra operativas paveles, Dzelzsdivizijas labam sparnam un Vacu legiona kreisam sparnam vajadzeja ta sagrupeties, lai viens otram varetu izpalidzet ar flankejošu darbibu, ja latvieši naktu uzbrukuma no Rembates puses. Tadel Vacu legions apnemas novietot sava kreisa sparna spekus Vecmuižas rajona, bet Dzelzsdivizija — sava 2. pulka 1 bataljonu sapulcet Mercendarbe, otru bataljonu -Pilskalna muiža un bez tam vel 3 eskadronus turet Baldones-Drakanas rajona. Dzelzsdivizijas 2. pulks ar 1 bataljonu ienema Kekavas rajonu, bet ar Bertolda bataljonu — iecirkni no Plavniekiem lidz Lucavas salai. Ta tad Tornakalna aizstavešanai un aktivai darbibai ziemelos no Pardaugavas palika majora Bišofa riciba tikai šadas vienibas : a) 1, pulks, kas ienema pozicijas no Kipsalas gar Daugavu lidz Cement fabrikai un no turienes gar Lielo muižu lidz kapam pie Cakaru majam; b) Lutca ložmeteju bataljons, kas ar 2 ložmeteju rotam apsargaja tilta galus, bet 2 rotas atradas rezerve; c) 3. pulks, Jegeru bataljons un kav. pulka 1 _eskadrons, kuri atradas divizijas rezerve Pardaugava ; d) pionieru bataljons, kas bija aiznemts ar poziciju nocietinašanu, bet vajadzibas gadijuma vareja noderet ari ka rezerve kaujas vienibam.

Militarais un politiskais stavoklis Latvija

oktobra beigas un novembra sakuma 1919. g.

Grutus brižus pardzivoja Latvijas valsts 1919. gada oktobra otra puse. Divi specigi ienaidnieki bruka tai virsu un velejas vinu sadragat. Latgales rietumu nomale mums bija jacinas ar Padomju Krievijas spekiem, bet Daugavas kreisa krasta ar Bermonta specigo un labi apbrunoto armiju. Pagaidam bistamakais no ienaidniekiem bija Bermonta armija, jo ta draudeja ienemt Latvijas valsts sirdi, Rigu. Padomju Krievijas speki musu Austrumu fronte oktobri stipri samazinajas un tie izturejas loti pasivi, jo vinu labakie pulki bija aizsutiti uz dienvidiem pret Denikinu, kur tagad norisinajas izškirigas cinas. Tadel ari mes savu speku lielako dalu sapulcejam cinai ar Bermonta armiju. Latvijas Pagaidu valdibas riciba bija palikusi tikai mazaka dala no tagadejas Latvijas valsts teritorijas un to vareja apzimet apmeram ar liniju, kas no Ainažiem gaja gar Rujienu, Strenciem un Aluksni uz Liepnu, bet no turienes gar Tilžu un Lubanas ezeru lidz Šlozbergai. (Šlozbergas muiža pie Daugavas, 10 klm uz dienvidiem no Livaniem.) Te linija pargaja Daugavu un tad gar to lidz Kazimiriškiem. (Kazimirišku pusmuiža pie Daugavas, 4 klm uz ziemeliem no Ilukstes.) No šejienes vina pagriezas ziemelrietumu virziena un gar Asari, Viesiti, Daudzevas staciju un Lauces upi gaja lidz Daugavai un talak pa Daugavas labo krastu lidz jurai. Daugavas kreisa krasta bija musu nelielais placdarms pie Jaunjelgavas un Ikškiles (Naves sala), bet jau papravs placdarms pie Bolderajas. Bez tam Pagaidu valdibas riciba atradas vel Ventspils aprinkis, ka ari dala no Talsu, Kuldigas, Aizputes un Liepajas aprinkiem, ar kuriem gan satiksme no Rigas bija iespejama vienigi pa juru. Ta bija visa musu teritorija, no kurienes vajadzeja nemt cilveku rezerves un materialos lidzeklus grutas cinas ar stipriem ienaidniekiem. Sakot ar 22. oktobri, musu Dienvidu frontes stavoklis lidz meneša beigam vairs nemainijas un norisinajas vienigi izluku nodalu sadursmes. Abi pretinieki meginaja energiski pastiprinat un uzlabot savas armijas un tani paša laika dabut palidzibu ari no saviem kaiminiem. Musu palidzibas meklešana Igaunija, Lietuva un Polija neka reala nedeva. Ari nepiepildijas Bermonta ceriba, ka ar Vacijas piepalidzibu vinam izdosies ne tikai dabut atlauju, bet pat palidzibu no Sabiedrotiem savas armijas galigai saformešanai Latvija, jo tas istais noluks tacu esot karot ar lieliniekiem. Musu mobilizaciju oktobri deva, kopa ar brivpratigiem, apm. 8000 cilv. Musu armija 1. novembri, kopa ar Landesveru, bija drusku vairak par 50.000 cilveku, no kuriem isto karotaju skaits neparsniedza 23.000. Armijas apbrunojums ari liela mera uzlabojas, jo no arzemem oktobri pienaca lielaki ierocu un municijas krajumi. Starp citu, sanemam 18 anglu 18-marcinu lielgabalus un 10 krievu 42-lin. dižgabalus. Diemžel daudziem no 18-marcinu lielgabaliem truka temešanas iericu, ko vajadzeja ar lielam grutibam pagatavot musu ierocu darbnicas un tas prasija ilgaku laiku, bet 42-lin. dižgabaliem truka šavinu. Kajnieku apbrunošanai mes sanemam 9600 anglu Ross-Enfilda sistemas šautenu un 9000 krievu šautenu bez tam vel 124 Vikersa ložmetejus un 110 Levisa patšautenu, ka ari 30.000 artilerijas šavinu un 10 milj. šautenu patronu. Pagaidam gan no pulkiem bija apbrunots ar anglu šautenem vienigi 5. Cesu pulks un tikai pec Bermonta cinam, jau decembri, apbrunoja visu Vidzemes diviziju. Kurzemes un Latgales divizijas palika apbrunotas ar krievu šautenem, Landesvers un dažas komandanturu komandas — ar vacu, bet parejas mazas vienibas — pat ar japanu šautenem. Saprotams, ka pie tadas šautenu, ložmeteju un patšautenu sistemu dažadibas bija lielas neertibas apmacibas un apgade ar municiju, bet ar to vajadzeja samierinaties. Labi, ka bija vel tads apbrunojums. Oktobri no Amerikas pienaca ari lielaks sutijums ar meteliem, svarkiem, biksem un apaviem. bet diemžel dala bija pilnigi nelietojama sava maza mera del un ka stipri nolietota jau Pasaules kara. Lai neciestu no tuvojošas ziemas aukstuma, plašos apmeros izdarija silto drebju rekviziciju kas pilnos apmeros apmierinat karaspeka vajadzibas gan nevareja. Musu armija 1. novembri sastaveja no 3 divizijam: Kurzemes, Vidzemes un Latgales ; bez tam vel bija Landesvers, Latgales partizanu pulks, Brunotais divizions, Kara skola, Studentu bataljons, 1tn. Brodera izluku bataljons, jurnieku rota, rezerves inženieru rota, Liepajas grupa, neliela Ventspils grupa, Daugavas flotilija (Tur bija daži mazi kugiši, apbrunoti ar ložmetejiem un minmetejiem.) un Aviacijas parks. Visi musu brunotie speki dalijas divas frontes un divas atseviškas grupas. Austrumu fronti vadija Kurzemes divizijas komandieris, Dienvidu fronti — Vidzemes divizijas komandieris un Liepajas-Ventspils grupu plkv.-ltn. Dankers. Karotaju skaits sadalijas apmeram šadi:

Austrumu fronte, kopa ar Jaunjelgavas grupu, 44%

Dienvidu fronte 48%

Liepajas-Ventspils grupa 8%

Bermonta armija oktobri ari meginaja papildinat savus zaudejumus ar jaunam brivpratigo nodalam, kuras saverveja Vacija. bet no tam lielaka dala nepaspeja atbraukt uz Latviju. Dibica grupai aizbraucot uz Vaciju, tagad vinas vieta uz Lietuvu vajadzeja aizsutit dalu no Vacu legiona spekiem. Tadel novembra cinu pirmas dienas Vacu legionam Latvija truka Brandisa pulks, Petersdorfa nodala un Stevera artilerijas pulka 2 baterijas, ka ari Rikhofa bataljons, kas aizbrauca uz Vaciju. Bermontam seviški nepatikams bija vacu valdibas aizliegums izvest silto drebju krajumus priekš vina armijas un ta ka novembra sakuma iestajas stiprs sals, Bermonta karaviri jutami cieta no sala un tadel daudzi saslima, kas novajinaja Dzelzsdivizijas pulkus, bet seviški Vacu legiona vienibas.

Abu pretinieku frontes stavoklis 1. novembri bija šads: musu Austrumu fronte ienema iecirkni no Liepnas gar Kupravu lidz Tilžai Latgales partizanu pulks, tad talak gar Lubanas ezeru — 1. Liepajas pulks; pa abam pusem Krustpils-Rezeknes dzelzcelam -2. Ventspils pulks; no Turku sadžas lidz Šlozbergai — Landesvers ; 3. Jelgavas pulka II bataljons un 9. rota apsargaja Daugavas kreiso krastu no Muižniekiem lidz Kazimiriškiem, vina pastiprinatais I bataljons atradas Viesites-Sunakstes rajona un gar Lauces upi, bet III bataljons aizstaveja Jaunjelgavas placdarmu. Daugavas laba krasta bija novietojies 45 klm garas pozicijas no Vinkelmana muižas lidz Salaspilij, 4. Valmieras pulks, kopa ar 2. eskadronu.

Talak gar Daugavu lidz Kuznecova porcelana fabrikai atradas 5. Cesu pulks, tad lidz dzelzcela tiltam — nelielais Studentu bataljons. Daugavas tiltu galus aizstaveja Kara skola, bet talak lidz Jaunmilgravim — dažas nelielas vienibas. Paša Riga rezerve atradas 6. Rigas pulks, rezerves inženieru rota, (Vidzemes divizijas inženieru rota atgriezas Riga no 4. un 5. pulka iecirkniem tikai novembra pirmas dienas.) 1 brunotais vilciens un 3 brunotie automobili. Latgales divizijas 3 pulki, vinas inženieru rota, 1 baterija un 3. eskadrons ienema Bolderajas placdarmu, no Subriem gar Šmita majam lidz. Voleriem pie Daugavas, ka ari Bullu salu. Ventspils grupas lielaka dala (ap bataljona) 30. oktobra zaudeja Talsus un tagad atradas Dundaga, bet mazaka dala atgaja no Stendes uz Ugali. Liepajas grupa (apm. 1 pulka stipruma) ar galveniem spekiem atradas Liepaja, bet ar priekšgrupam tureja vel ari Grobinu.

Bermonta armijas paša laba sparna, Daudzevas rajona, atradas krievu Adamovica grupa. Iepretim musu Jaunjelgavas placdarmam un talak pa kreisi lidz Vecmuižai atradas dala no Vacu legiona. No Mercendarbes lidz Lucavas salai, pie Katlakalna, iecirkni ienema Dzelzsdivizijas 2. pulks. ( 4 bataljoni un no 1. kavalerijas pulka 2 eskadroni un ritenbrauceju rota.) Daugavas tiltu galus aizstaveja Lutca ložmeteju bataljona 2 rotas, bet no Kipsalas lidz augstai kapai pie Cakariem ienema Dzelzsdivizijas 1. pulks. Tas pašas divizijas 3. pulks, Jegeru bataljons, Lutca ložmeteju bataljons 2 rotas un pionieru bataljons, ka ari kavalerijas pulka 2 eskadroni atradas rezerve Pardaugava. Grafa Kellera korpusa 1. plast. pulka I bataljons ar 1 bateriju ienema Rigas Jurmalu; ta paša pulka III bataljons atradas pie Dundagas, bet 2. plastunu pulka I bataljons kopa ar 1 brunoto vilcienu, Tukuma un Sabile. Vacu majora Pleves grupas (Pleves grupa ietilpa vacu 2. gvardes rezerves pulks, dažas baterijas un vairakas mazakas vienibas.) galvenie speki vel atradas Priekules rajona, bet nelieli avangardi un flankgardi jau virzijas uz Aizputi, Durbi un Gaviezi. Bermonta štabs atradas Jelgava un tur ari plkv.-ltn. Bodes papildu bataljons. Lietuva apsargaja dzelzcelus un ienema svarigakas vietas nelielais Virgolica korpuss, Brandisa pulks un Petersdorfa nodala. Salidzinot Bermonta armiju ar musu Dienvidu frontes spekiem, ieskaitot tanis ari Kurzemes divizijas Jaunjelgavas grupu, janak pie sledziena, ka Bermonta armija, visuma, bija stipraka un ja nakošas cinas mes dažas vietas bijam parspeka, tad tur vainojama ienaidnieka vadiba, kas visa pilniba nemaceja izmantot savu specigo artileriju un savus daudzos smagos un vieglos ložmetejus.

Vacu legiona štaba priekšnieks, kapt. Vageners, raksta sava gramata, ( Von der Heimat geachtet. ) ka Bermontam novembra cinas ar musu Dienvidu frontes spekiem bijuši isto karotaju tikai 10.000 ar 65 lielgabaliem. Ta, ka musu puse cinijas 12.000 karotaju ar 31 lielgabalu, ( No tiem 5 lielgabali divos brunotos vilcienos un viena brunota automobili. ) tad nemot vera ienaidnieka bagatibu ar kajnieku smagiem uguns ierociem, tomer janak pie atzinas, ka ienaidnieka uguns speks visuma bija stipraks. Bermonta armijas uzdevums tuvaka laika bija : a) noturet Jaunjelgavas-Bolderajas fronti, b) nodrošinat Jelgavas-Tilzites dzelzcelu un c) ienemt pietiekoši stipri savu aizmuguri, Kurzemi.