Cinas Dienvidlatgale un Daugavpils Ienemšana.

Uzbrukumam vajadzeja sakties 3. janvara rita ar uzdevumu ienemt Daugavpili un sasniegt Dubnas upi. Sakot no Stradiškiem lidz Mutinikiem. Poli ka pirmo merki bija sprauduši : liniju Kraslava (Shemu 26) Dridzu ezers-Škelteni-Višku st. (toreiz Dubnas st.)-Bramani. Musu speku labajam un polu kreisajam sparnam vajadzeja satikties Stradiški-Bramani rajona.

Musu zeme tad bija daudz krievu spiegu, kuri uzmanija katru karaspeka kustibu un darbibu. Lai ienaidnieks nedabutu laikus zinat par musu gatavošanos uzbrukumam Latgale, visi rikojumi par karaspeka parvešanu uz Austrumu fronti tika doti pedeja bridi. Visas uzbrukuma nozimetas karaspeka dalas izbrauca uz Latgales fronti tikai dažas dienas pirms uzbrukuma sakšanas. 3. Jelgavas pulka I un III bataljons ieradas Bebrenes-Dvietes rajona decembra pedejas dienas. 9. Rezeknes pulks ieradas 1. janvari Nicgales-Dunavas rajona.

2. janvara diena karaspeka dalas izdarija izlukošanu, bet nakti izdarija pargrupešanos un ienema izejas stavokli uzbrukumam.

3. janvari uzbrukumu sakot speku samers bija šads. — No musu puses uzbrukuma piedalijas:

3. Jelgavas pulks, 9. Rezeknes pulks, Landesvers, viens artilerijas divizions, viens eskadrons un viens brunotais vilciens. Kopa 5800 karotaju ar 240 ložmetejiem, 17 lielgabaliem un vienu brunoto vilcienu.

Pretimstavošie Pad. Krievijas sarkanarmijas speki bija šadi:

33., 31. un 23. pulks, 30. komunistu rota, 2. jatnieku eskadrons un viens brunotais vilciens. Kopa ap 2000 karotaju ar 35 ložmetejiem, 24 lielgabaliem un vienu brunoto vilcienu.

Visi minetie musu speki bija paklauti Kurzemes divizijas komandierim, plkv.-ltn. Purinam, kurš savukart bija paklauts polu diviziju grupas komandierim, Gen. Ridz-Smiglijam (tagadejais Polijas maršals).

3. janvari pulksten 06,30 sakas uzbrukums.

3. Jelgavas pulka tris bataljoni pargaja Daugavu pa ledu pie Glaudanu sadžas. Ka pirmie Daugavu pargaja I un III bataljons. Tiem izdevas Daugavu pariet ienaidniekam nemanot. II bataljons parejot Daugavu tika apšaudits ar ienaidnieka artilerijas un ložmeteju uguni, kur ari cieta pirmos zaudejumus. Bataljons, pastiprinats ar 2 rotam, bija sanemis uzdevumu pec Daugavas pariešanas gar tas labo krastu uzbrukt Daugavpils virziena un kopigi ar polu karaspeku ienemt Daugavpili.

Daugavas labaja krasta Gancevskaja un Mieštelu ciemi bija ienaidnieka ienemti un nocietinati. Bataljonam nacas izdarit apiešanu no abam pusem. Ienaidnieks neiztureja un ap plkst. 08,00 šie ciemi tika ienemti. Ienaidnieks, ciezdams zaudejumus, atgaja lidz Liksnas stacijai. Liksnas stacija bija nocietinata un tani atradas ienaidnieka brunotais vilciens, uz kura bija daudz ložmeteju. Šeit ienaidniekam bija ari artilerija un tas sivi pretojas. Bataljons atkal izdarija apiešanu no divam pusem un izsutija izlukus ar uzdevumu dienvidos no stacijas uzspridzinat dzelzcela sliedes, lai nedotu iespeju vilcienam aizbraukt uz Daugavpili. Tani laika Daugavpils jau bija polu ienemta, bet bataljona komandierim tas vel nebija zinams, un lielinieku brunotais vilciens krita musu rokas ka trofeja. Ienaidnieks, redzedams, ka to apiet, un vilciens ari nevar aizbraukt, liela steiga atgaja ziemelaustrumu virziena, pametot musu rokas 20 gusteknu, lielaku skaitu ierocu un 14 precu vagonus, no kuriem daži bija pilni artilerijas šavinu. Pec Liksnas stacijas ienemšanas un ienaidnieka sakaušanas, bataljons vairs nesastapa ienaidnieka pretestibas lidz pat Daugavpilij. Plkst. 16,00 bataljons uznema sakarus ar polu karaspeku un kresla iegaja Daugavpils, kuru jau ap plkst. 14,00 bija ienemis polu karaspeks.

Bataljona zaudejumi bija niecigi: ievainots viens virsnieks un viens kareivis.

3. Jelgavas pulka I bataljons uzbruka pa, kreisi no II bataljona un nodrošinaja ta kreisos sanus un aizmuguri. Pirmo ienaidnieka pretestibu I bataljons sastapa pie Tenišu majam. Energiski uzbrukot, bataljons salauza ienaidnieka pretošanos, kurš, pametot 4 kritušus, steidzigi atgaja. Ap pulksten 10,00 ienaidnieks atkal bija noorganizejis pretošanos pie Verdenu un Skuku majam, bet tas nespeja aizturet bataljona straujo uzbrukumu un, pametot 9 gusteknus, atgaja ziemelaustrumu virziena. Turpinot ienaidnieka atspiešanu, bataljons ap pulksten 16,00 sasniedza Dublenieki-Balti liniju. Ta ka tuvojas vakars, bataljons apstajas uz šis linijas.

III bataljons pargaja Daugavu reize ar I bataljonu, tikai ziemelos no ta. Daugavu gan izdevas pariet ienaidniekam nemanot, bet virzoties talak, tas sastapa niknu pretestibu. Ienaidnieks bija labi nocietinajis augstumus Kalvanu-Somogola rajona. Bataljons energiski uzbrukot, tomer drizi izsita ienaidnieku no šis pozicijas un turpinaja uzbrukumu, atspiežot ienaidnieku. Izmantojot aizstavešanai izdevigo mežaino apvidu, ienaidnieks ar prettriecieniem centas bataljonu apturet; tas neizdevas, bataljons prettriecienus atsita un lidz pulksten 16,00 musejie te sasniedza Logackaja-Mukani liniju, uz kuras, kreslai iestajoties, apstajas.

9. Rezeknes pulks saka uzbrukumu viena laika ar 3. Jelgavas pulku un pargaja Daugavu Cukurines-Dunavas rajona. Pekšni uzbrukot, pulkam izdevas atri izsist ienaidnieku no visam pozicijam Daugavas labaja krasta. Ar 2 bataljoniem pulks uzbruka ziemelaustrumu virziena, bet ar trešo caur purvainu un mežainu apvidu Macanu sadžas virziena. Parejot dzelzcelu, laba sparna bataljons tika sanemts ar stipru ienaidnieka uguni no Novajas (Jauna) sadžas. Ienaidnieku pabalstija ari brunotais vilciens, dienvidos no Nicgales stacijas. Bataljons energiska uzbrukuma izsita ienaidnieku no nocietinatas pozicijas un piespieda ari brunoto vilcienu aizbraukt Daugavpils virziena. Šis bija tas pats vilciens, kuru pie Liksnas stacijas sanema 3. Jelgavas pulka II bataljons. Pec Novajas sadžas ienemšanas pulka laba sparna bataljons turpinaja uzbrukumu austrumu virziena uz Lazdanu sadžu, kuru jau ienema tumsai iestajoties un ta sasniedzot Dubnas upi. Otrs bataljons uzbruka pa kreisi, bet šeit ienaidnieks neizradija sevišku pretestibu un musu bataljons ar tumsu ari sasniedza Dubnas upi. Trešais bataljons pec Daugavas pariešanas sekmigi virzijas uz priekšu, ari nesastopot nopietnu ienaidnieka pretošanos lidz Macanu sadžai. Šeit ienaidnieku atri padzina un ari šis bataljons sasniedza Dubnas upi ap plkst. 20,00.

Landesvers uzbruka tikai ar savu labo sparnu un centru tin jau pec dažam stundam sasniedza Dubnas upes labo krastu.

Pirma uzbrukuma diena visas musu karaspeka dalas bija guvušas sekmes.

3. Jelgavas pulks ar I un III bataljonu bija lidz vakaram sasniedzis Dublenieki-Balti-Mukani liniju. Pie tam I bataljons ar kaujam bija atsviedis ienaidnieku ap 12 lidz 15 kilometru dzila josla, bet III bataljons ap 15 kilometru. Ta paša pulka II bataljons ar kaujam nogaja 15 kilometru, bet lidz Daugavpilij ap 25 kilometri. Uzbrukt vajadzeja stipra sala un dzila sniega.

9. Rezeknes pulks atsvieda ienaidnieku ap 12—15 kilometru un lidz pulksten 20,00 sasniedza Dubnas upes labo krastu. Landesvers ari pavirzijas 10 kilometru uz priekšu. Abas pedejas karaspeka dalas jau pirmaja diena sasniedza pirmas operacijas merki.

Musu karaspeks pirma uzbrukuma diena cieta nelielus zaudejumus (1 kritušu un 25 ievainotus), bet sanema 121 gustekni., 3 ložmetejus, vienu brunoto vilcienu, vairakus vagonus ar artilerijas šaviniem un citas trofejas.

Šadus spidošus panakumus var izskaidrot, pirmkart ar to, ka uzbrukums bija sagatavots slepeniba un sakas ienaidniekam negaidot. Otrkart, lielie panakumi izskaidrojami ari ar musu karaspeka sapratigu un labu vadibu. Treškart, visi musu karaviri uzticejas saviem vadoniem un virsniekiem, un visus bija parnemusi stipra griba uzvaret. Visi apzinajas savus pienakumus pret tautu un valsti, un bija gatavi upureties tevijas laba.

Pirmas sekmes stipri pacela musu karaspeka jau ta labo garastavokli un iedvesa palavibu uz saviem spekiem. - Pirmas sekmes iespaidoja visu talako kara darbibu Latgale. Ar pirmam sekmem mes iemantojam ari savu sabiedroto polu uzticibu un cienibu.

Dažas dienas pec Daugavpils ienemšanas, tur ieradas lielais Latvijas draugs, anglu militaras misijas vaditajs Baltijas valstis, anglu generalis Berts. Generalis parliecinajas par apstakliem ienemtaja pilseta. Redzedams, ka musu karaviri, trucigi apgerbti un apgadati, spejuši uzvaret stipraku ienaidnieku, izteica savu atzinibu un solijas gadat, lai no Anglijas atsutitu musu karaviriem vajadzigos apgerbus un apavus. Generalis savu solijumu izpildija, jo velak pienaca ierocu, municijas un apgerbu sutijumi.

Pec pirmam lielakam sekmem fronte. Sabiedrotie saka mums izradit lielaku labvelibu. Ta tas notika ari turpmak pec musu lielakam uzvaram.

Generalis Berts bija pirmais no Sabiedroto parstavjiem, kas Latgales fronte apciemoja musu karavirus. Toreiz tam bija liela nozime, jo karaviri redzedami fronte anglu generali, saprata, ka varena Anglija mus atbalsta grutajas cinas.

4. janvari Jelgavas pulks ar 2 bataljoniem turpinaja uzbrukumu. Ienaidnieks Višku un Kalupes ezera linija bija sagatavojis labi nocietinatu poziciju, ar stieplu žogiem priekša. Šis pozicijas del pulks izcinija nopietnu kauju un ar kreslu I bataljons ienema Udas sadžu, bet III bataljons Aizupišu sadžu un Kalupi. Pa nakti pulks palika linija Uda-Kalupe.

9. Rezeknes pulks 4. janvari nocietinaja ienemtas pozicijas un izdarija intensivu izlukošanu, sanemot vairakus gusteknus.

Landesveram nacas atsist vairakus sparigus ienaidnieka pretuzbrukumus un bez tam tas izdarija vairakus izlukošanas gajienus.

5. janvari 3. Jelgavas pulks turpinaja uzbrukumu, noluka ienemt uzdevuma noteikto merki. — Ta ka iepriekšejas dienas ienaidnieks bija cietis pravus zaudejumus un neveiksmes, tad šodien tas neizradija nopietnu pretošanos un tas samera viegli tika atspiests aiz Dubnas upes. 5. janvara vakara pulks sasniedza savu merki: Dubnas upi no Stradiškiem lidz Lazdaniem, un nodibinaja sakarus ar 9. Rezeknes pulku.

Trijas dienas Jelgavas pulka I un III bataljons ar kaujam bija nogajuši kadus 30 kilometrus.

9. Rezeknes pulks ari 5 janvari palika uz vietas tin turpinaja ienaidnieku traucet ar izlukiem.

Landesvers 5. janvari, lai saisinatu fronti, ar artilerijas pabalstu ienema Gulbiskajas sadžu. Ienaidnieks pie Rožanovas sadžas izdarija pretuzbrukumu, bet tas tika viegli likvidets. Musu zaudejumi šajas 2 dienas - 3 krituši.

5. janvari Daugavpils ienemšanas operacija bija nobeigta, Polu karaspeks, gan neskatoties uz to, ka šaja operacija paredzeto merki jau bija sasniedzis, vel turpinaja uzbrukumu, noluka ienemt izdevigaku stavokli. Musu uzbrukums visas tris dienas bija labi sekmejies, ienaidnieks visur sakauts un atspiests. Musu karaspeks, neskatoties uz visam grutibam, dzilo sniegu un stipro salu, neapturami bija traucies uz priekšu, pieradidams lielu varonibu un maku veikli manevret. Radit tik lielu izturibu un drosmi musu karaspeks vareja tikai tapec, ka tas bija ar stipru morali, ar noteikta gribu uzvaret un atbrivot savu zemi. Armijas virspavelnieks vienojas ar karaviriem savstarpeja uzticiba un palaviba. Tapat vini bija vienoti vienas idejas piepildišanai — neatkarigas un patstavigas Latvijas izcinišanai.

Kads cinas gars valdija musu karaviros, liecina šada epizode. 2. janvari 3. Jelgavas pulka II bataljona komandieris, apskatot savas rotas, atrada vairakiem kareivjiem tik novalkatus apavus, ka šos kareivjus stipra sala nevareja laist uzbrukuma. Tapec rotu komandieriem paveleja kareivjus nosutit pie virtuvem, lai tie ar vezumiem sekotu bataljonam uzbrukuma laika. Nakti uz 3. janvari, dažas stundas pirms uzbrukuma, šie kareivji ieradas pie bataljona komandiera un zinoja, ka atraduši jaunus apavus. Bataljona komandieris zinaja, ka rotas dažiem nebija apavu. Vinš nodomaja, ka kareivji apavus bus atnemuši iedzivotajiem, un tapec bargi jautaja, kur apavi nemti? Kareivji atbildeja, ka tos izgatavojuši paši. Izradijas, ka vini no stirnu adam bija pašuvuši sev apavus un ludza lai atlauj viniem, kopa ar rotam, iet uzbrukuma. Protams, bataljona komandieris atjauju deva. Tads pat noskanojums un cinas gars valdija ari citos pulkos. Dzila tevijas milestiba musu karaspeka radija drosmi un varonibu, un deva izturibu parvaret visas grutibas.

6. janvaris pagaja mierigi; pretinieks vel nebija atjedzies no dabuta trieciena. Tikai 9. Rezeknes pulkam nacas izturet ienaidnieka pretuzbrukumu. Pulks to viegli atsita. Turpmakas dienas 9. Rezeknes pulks un Landesvers trauceja ienaidnieku ar izlukošanu.

7. janvara pecpusdiena ienaidnieks ar praviem spekiem iesaka pretuzbrukumu 3. Jelgavas pulka I bataljona fronte, Bramanu rajona. Pabalstits no artilerijas, tas uzbrukumu turpinaja lidz vakaram, bet panakumus neguva. Musu zaudejumi nebija lieli: 2 ievainoti.

Vareja spriest, ka ienaidnieks sataustijis musu un polu armijas flangus un tapec energiski uzbruk, lai traucetu musu un pogu saskanoto darbibu.

Ari 8. janvari ienaidnieks turpinaja uzbrukt 3. Jelgavas pulka I bataljona vienibam Nidermuižas rajona. Lai gan ienaidniekam šeit bija liels parspeks, tomer tas tika atsists un cieta pravus zaudejumus. Mes zaudejam 2 kritušus un 1 ievainotu. Velak no gustekniem noskaidroja, ka 7. un 8. janvara pretuzbrukuma piedalijies viss 30. pulks un atseviškais 28. brigades sevišku uzdevumu bataljons.

9. janvari ienaidnieks izdarija energisku pretuzbrukumu visa 3. Jelgavas pulka fronte un ari pret polu dalam. Neskatoties uz ienaidnieka specigo artilerijas pabalstu, tas nekur neguva sekmju. No velak atrastas krievu brigades komandiera paveles redzams, ka šaja pretuzbrukuma pret 3. Jelgavas pulku piedalijušies 28., 29. un 30. pulks. Tapat no šis paveles var spriest, ka ienaidnieka merkis bijis — parraut musu fronti polu un musu armijas salaidne. Šini diena kauja musu puse piedalijas ari viena viegla baterija. kura bija pienakusi 3. Jelgavas pulka riciba 8. janvara vakara.

Lidz šim Jelgavas pulks bija uzbrucis bez artilerijas pabalsta. No vietejiem iedzivotajiem noskaidroja, ka ienaidnieks kaujas no 7. lidz 9. janvarim cietis smagus zaudejumus: 35 krituši un ap 100 ievainotu. Pec neveiksmem iepriekšejas dienas, 10. un 11. janvari ienaidnieks vairs neuzdrošinajas uzbrukt, un šis dienas pagaja mierigi.

Iesaktas pamiera sarunas starp Igauniju un Padomju Krieviju nobeidzas ar pamiera noslegšanu, kas iestajas taisni musu uzbrukuma diena - 3. janvari. Tas nevestija neko labu. Lai gan pamiera noteikumi paredzeta, ka ne Igaunijai, nedz ari Pad. Krievijai pa pamiera laiku nav tiesibu parvest karaspeku uz musu fronti tomer uz to palaisties nevareja. Lai stavoklis neklutu jaunaks, nedriksteja kaveties iesakt uzbrukumu ar musu armijas kreiso sparnu. Steidzigi uz turieni parveda Latgales diviziju un izdarija citas karaspeka pargrupešanas. Uzbrukuma sakums vispirms bija nolikts 5. janvari, tad atlika uz 6. janvari, bet ta ka visu uzbrukumam paredzeto karaspeku lidz tam laikam nevareja parvest, tad uzbrukuma sakumu noteica 9. janvari. Lidz 9. janvarim uzbrukuma sakšanai viss bija sagatavots un tas noteikta stunda ari iesakas, bet šeit jau paša sakuma sekmes nebija visai lielas.

Armijas virspavelnieka štaba bija ienakušas zinas, ka ienaidnieks no Igaunijas frontes parved lielakus spekus uz Latgali. Tapec vareja no ienaidnieka sagaidit stiprus pretuzbrukumus. Seviški bistams pretuzbrukums vareja but musu kreisam sparnam Ziemellatgale. Musu kreisa sparna trieciena grupas sekmes vai nesekmes atsauktos uz visu fronti. Ar šis grupas neveiksmem vareja ieilgt Ziemellatgales atbrivošana, jo tad speku samers grozitos mums par launu. Un tad izredzes uz drizu visas Latgales atbrivošanu mazinatos. Tapec vajadzeja izveleties tadu darbibas veidu, kas nelautu ienaidniekam sakoncentret savus jaunpienakušos spekus pret musu kreiso sparnu. Šads darbibas veids bija -turpinat energisku uzbrukumu Dienvidlatgale ar visiem, tur atrodošamies, musu un polu spekiem. Armijas virspavelnieks šadu lemumu ari pienema un uzbrukuma sakumu noteica uz 13. janvari.

Sakara ar nodomato uzbrukumu 13. janvari, polu karaspeks jau 12. janvari, izvirzijas dažas vietas uz priekšu, lai ienemtu izdevigaku izejas stavokli uzbrukumam. Musu brunotais vilciens, kopa ar poliem, bija ielauzies Rušonu stacija, padzenot no turienes ienaidnieku. Lai nakoša uzbrukuma nezaudetu sakarus ar polu karaspeku 3. Jelgavas pulkai ari vajadzeja izvirzities uz priekšu un ienemt liniju Jegariški-Mackevicišku muiža-Šustu muiža I bataljona vienibas plkst. 06,00 iesaka uzbrukumu un, parsteidzot ienaidnieku, ar vienu rotu ienema Gubanišku sadžu, kur sanema 26 gusteknus, 1 ložmeteju, zirgus un vezumus ar karaspeka mantam. Otra ta paša bataljona rota uzbruka Stradu pusmuižai. Pa uzbrukuma laiku uznaca sniegputenis, ta ka nebija iespejams neko saredzet. Rotas komandiera vietnieks, virsleitnants Preimanis, gribedams noskaidrot, kas notiek priekša, viens pats ieskreja Stradu pusmuiža, kura vel atradas ienaidnieks. Pateicoties savai drosmei un apkeribai vinš sveiks un vesels sniegputeni atgaja un velak ar savu rotu pusmuižu ienema. Šis piemers liecina, ar kadu drosmi darbojas musu karaviri. Talak bataljons ar kaujam lidz tumsai sasniedza noradito liniju. Ta paša pulka III bataljons pec nelielas sadursmes ienema Šustu un Raipu muižu.

9. Rezeknes pulks 12. janvari izdarija tikai pastiprinatu izlukošanu un atnema ienaidniekam vienu ložmeteju.

Šini laika ari musu frontes centra, 2. Ventspils un 1. Liepajas pulks, bija sanemuši paveli aktivai darbibai. Tiem lidz vispareja uzbrukuma sakumam ar pastiprinatiem izlukošanas gajieniem sava fronte, vajadzeja traucet ienaidnieku, nelaujot tam parsviest no šejienes savus spekus uz citiem frontes iecirkniem. Pulki ar lielu nepacietibu to bija gaidijuši un tapec ienaidniekam nedeva mieru ne dienu, ne nakti. Ta nakti no 5. uz 6. janvari 1. Liepajas pulka leitnants Vipulis (tagad pulkvedis-leitnants) ar nelielu izluku vadu ielauzas Varaklanu muiža, sanema 2 lielgabalus, 51 gustekni un 15 zirgus. Lielgabalus gan nepaspeja izvest, tos sabojatus pameta. Nakti no 6. uz 7. janvari ta paša pulka izluki iebruka Naglu un Makužu sadžas, kur sanema 1 lielgabalu ar 2 šavinu ratiem, 2 ložmetejus un 60 gusteknu. Taja paša nakti 2. Ventspils pulka izluki iebruka Darovniku un Škelu sadžas, kur sanema 9 gusteknus un ložmeteju. Ka velak noskaidrojas, ienaidnieks šos izluku gajienus bija pienemis par musu uzbrukuma sakumu un uz šo frontes iecirkni nosutija jaunpienakušo 472. pulku. Ta tad, noluks bija sasniegts un tas, ka velak bus redzams, sekmeja musu uzbrukumu Jaunlatgales virziena.

No Pad. Krievijas kara aprakstiem redzams, ka ienaidnieks darbojies musu uzbrukuma laika. — Ta frontes vadiba paredzejusi, ka drizuma var sagaidit aktivu darbibu, galvenam kartam no polu puses. Ienaidniekam nebija palicis apslepts, ka poli pargrupe dažas karaspeka dalas. Par musu uzbrukuma sagatavošanu un speku parvadašanu ienaidniekam nekadu zinu nav bijis. Musu speku uzbrukums lieliniekiem bijis pilnigi negaidits. Ta tad musu armijas vadibas noluks parsteigt ienaidnieku, pilnigi sasniegts. Ar to ari izskaidrojamas lielas sekmes un mazie zaudejumi musu puse. Isi pirms pamiera noslegšanas ar Igauniju, 15. armijas komandieris sanemis pamiera noteikumus. Bet, ka pamiers ar Igauniju tiks noslegts, vinam acimredzot jau bijis iepriekš zinams. Uz šadam domam pavedina tas, ka 15. armijas komandieris jau agrak bija iesacis pargrupet savus spekus. Bija dota pavele 1. divizijas III brigadi no Pleskavas-Izborskas rajona parvest uz Ostrovas rajonu; 471. un 474. pulku parvest uz Indras stacijas rajonu. Tapat 472. un 473. pulkam bija doti rikojumi nonemties no Igaunijas frontes. Ta tad no Igaunijas frontes bija paredzets parvest uz musu fronti pavisam 7 pulkus. Bez tam vel 15. armija no Igaunijas frontes dabuja 2 brunotos vilcienus un vienu bateriju vilciena, bet Rezeknes-Daugavpils dzelzcela virziena tika parvesti 7., 8., 9., 46., 47. un 48. pulks. Pravi speki, kurus vareja izlietot ka pret mums, ta pret poliem.