Cinas 15. oktobri Vidzemes divizijas fronte.

Mazjumpravas rajona pretinieks cauru nakti turpinaja apšaudit musu rotas ar ložmeteju un šautenu uguni, bet no Bauskas šosejas puses šava ari 1 baterija. Lai atvieglotu 8. pulkam tiltu forsešanu, tad ari 5. un 6. pulka rotam, kas atradas Daugavas kreisa krasta, vajadzeja iesakt uzbrukumu rita agruma. Pretinieka galvenie atbalsta punkti bija Plavnieki, Rudzu un Ramas muiža. Uzbrukumu gribeja sakt kreisa sparna, kam tad piepalidzet centram ienemt Rudzu muižu un tikai pec tam labam sparnam uzbrukt Ramas muižai. Ta tad uzbrukums atkarigs no kreisa sparna panakumiem, un galveniem spekiem vairs nebija iespejams pretinieku parsteigt. Saprotams, uzbrukt vareja ari diena, bet tada gadijuma bija vajadzigs stiprs artilerijas pabalsts, ko musu nieciga artilerija ar saviem maziem šavinu krajumiem un nabadzigiem sakaru lidzekliem dot nevareja. Ta tad bez artilerijas pabalsta musu rotam bija izredzes uz panakumiem tikai nakts uzbrukuma, un tadel 5. pulka III bataljona komandieris izdarija lielu kludu, novilcinot uzbrukuma sakumu sava centra un laba sparna. Kreisa sparna (1. un 7. rota.) uzbrukums Plavniekiem nelaimejas. Tagad vairs nevareja vilcinaties ar centra (3., 10. un 12. rota.) uzbrukumu Rudzu muižai, jo sakas jau gaisma. Pretinieks tur pielaida cesiniekus uz dažiem simts soliem un tad ar vairakiem ložmetejiem atklaja stipru uguni, kas piespieda rotas nogulties. Vinu stavoklis vel pasliktinajas, kad velak no Plavnieku puses piebrauca ienaidnieka brunotais auto, kas ar savu lielgabalu atklaja flankejošu uguni. Seviški stipri cieta 10. rota.

Ar Daugavgrivas ienemšanu, tagad atkrita Daugavas tiltu forsešana, bet tada gadijuma vairs nebija vajadzibas mums turet ari rotas Mazjumpravas rajona Daugavas kreisa krasta. No turienes vinas vareja aizvirzities talak no krasta tikai tad, ja butu atbrivoti tilti, pa kuriem varetu pievest visu apgadi un ari artileriju. Preteja gadijuma vinas tikai ciestu veltigus zaudejumus un tadel nakti uz 16. oktobri Rigas un Cesu pulka rotas parcelas laba krasta.

Valmieras pulka fronte pretinieks visu dienu apšaudija Doles sala III bataljona rotas, bet II bataljona rajona tas iesaka pretuzbrukumu jau rita. Dzelzs divizijas 2. pulka bataljons, pastiprinats ar artileriju un minmetejiem devas uz Pilskalna muižu, (Pilskalna muiža atrodas 5 klm uz ziemelrietumiem no Mercendarbes.) ko aizstaveja dala no 6. rotas. Vina, zaudejusi savu rotas komandieri, spiedienu neiztureja un atgaja. Tagad pretinieks nokluva 4. pulka II bataljona aizmugure. Ta ka musu bataljons bija izstiepts 8—9 klm gara, škidra fronte bez rezervem, tad manevret tas nevareja un bija spiests atiet uz Ikškiles rajonu. Tur Daugavas kreisa krasta, Naves sala, palika 6. un 7. rota, pa labi lidz Salaspilij labo krastu apsargaja 5. rota un pa kreisi Elstera, ka ari Borkuma salu, ienema 8. rota. Šodien pretinieks uzbruka ari 3. eskadronam pie Kausu majam un piespieda to atiet uz Ogri, kur ienema pozicijas starp Valmieras pulka II un I bataljonu.

Paskatisim, kas šinis dienas notika musu ienaidnieka puse. Ienemis 10. oktobri bez kaujas Tornakalnu, Vacu legions novietojas no tiltiem pa labi, Dzelzsdivizija - pa kreisi, bet krievu 1. plastunu pulka 2 bataljoni aizgaja uz Daugavgrivu. Brandisa nodala palika vel Doles sala un Kekava, Gotces grupa — Valles un Skaistkalnes rajona, kur no Lietuvas bija pienakusi ari Petersdorfa nodala. Jau 10. oktobra vakara Bermonta štaba ienaca zinas, ka pa Jaunjelgavas tiltu parejot uz Daugavas -kreiso krastu igaunu divizija, 9 bataljonu stipruma. Saprotams, priekš musu ienaidnieka tas bija loti nepatikamas zinas, bet diemžel minetas zinas nebija pareizas.

Patiesiba tur nekadas igaunu divizijas nebija, bet Skriveros 10. oktobra priekšpusdiena piebrauca Valmieras pulka I bataljons, no kura Jaunjelgavas tuvaka rajona palika tikai 2 rotas. Nakoša diena tur no Gulbenes piebrauca ltn. Brodera izluku bataljona 2 rotas un no Madonas — ltn. Veckalnina neliela izluku nodala 11. oktobri Bermonts atdeva rikojumu, ka Dzelzs divizijai nomainit Vacu legiona dalas Rigas rajona un 12. oktobri legiona vienibam iziet uz Birzgales-Valles-Barbeles rajonu, lai aizsprostotu pretiniekam celus no Jaunjelgavas uz dienvidiem un rietumiem, bet izdeviga gadijuma ienemt ari pašu Jaunjelgavu. Nakošas 3 dienas Vacu legiona speki pargrupejas, ka tas paradits 8. shema. Tagad Dzelzs divizijai nacas ienemt diezgan garu fronti: no Cementfabrikas lidz Baldonei, pie kam 1. pulks no tiltiem pa kreisi, 3. pulks pa labi lidz Ramas muižai un 2. pulks no Plavniekiem gar Kekava lidz Mercendarbei. 2. pulka laba sparna rezerve Baldone novietojas Bertolda bataljons. Ari no kavalerijas pulka 3 eskadroni pastiprinaja 2. pulka labo sparnu. Tornakalna rezerve palika Jegeru bataljons un 1. plastunu pulka II bataljons. Ta tad musu virspavelnieka štaba zinas par ienaidnieka speku aiziešanu no Rigas rajona bija pa dalai pareizas, jo no Tornakalna aizgaja puse no vina spekiem. Pirma kaujas diena, 14. oktobri, Dzelzsdivizijas vadibu Tornakalna visvairak uztrauca zinas, ka Katlakalna rajona fronte ir parrauta un starp 3. un 2. pulka vienibam sakaru vairs nav. Tadel Jegeru bataljons vel priekšpusdiena sanema paveli doties uz Plavniekiem, kur likvidet frontes parravumu, velot augša fronti gar Daugavu un tad iedzit musejos Daugava. Ka mes redzejam. 15. oktobri mums gan neizdevas ienemt Plavniekus un Rudzu muižu, bet ari Jegeru bataljons, kopa ar 3. un 2. pulka dažam vienibam nevareja izpildit savu uzdevumu: musu fronti vinš neuzvela un ari musu rotas Daugava neiedzina.

Kas attiecas uz zaudejumiem tad Jegeru bataljons atzistas, ka tie vinam bijuši pravi, bet Bišofs sava gramata raksta, ka jegeru viena rota pat zaudejusi 50% no sava sastava. Notikumi 15. oktobri Rigas rajona Dzelzsdivizijas vadibu tada mera sabaidija, ka no 1. pulka aizsutija tikai 2 rotas paliga sasistiem plastunu bataljoniem. Minetas 2 rotas ari tumsa aptureja pie Cakaru majam 9. pulka 5. rotu un deva iespeju plastunu bataljoniem sapulceties Rigas Jurmala. ari Bertolda bataljons Baldone 15. oktobra pecpusdiena sanema paveli nekavejoties doties atpakal uz Tornakalnu.

Parmainas musu armijas vadiba. oktobra vidu notika lielakas parmainas musu armijas augstaka un videja vadiba. Gen. Simonsona vieta par virspavelnieku iecela 16. oktobri Austrumu frontes pavelnieku un Kurzemes divizijas komandieri, pulkvedi Balodi, kas ar savu agrako kaujas darbibu Kurzeme bija kluvis loti populars un iecienits visa armija un sabiedriba. Virspavelnieka štaba priekšnieku, plkv.-ltn. Kalninu, iecela par galvenas artilerijas parvaldes priekšnieku, bet virspavelnieka štaba priekšnieka pienakumus pagaidam uznemas izpildit apsardzibas ministra biedrs, plkv.-ltn. Laiminš. Par virspavelnieka štaba priekšnieku iecela 27. oktobri atbraukušo no Ukrainas generalštaba pulkvedi Radzinu. Sakariba ar 8. un 9. oktobra neveiksmem, no saviem amatiem 12. oktobri atcela Dienvidu frontes pavelnieku un Vidzemes divizijas komandieri, plkv. Zemitanu, un 6. Rigas pulka komandieri. plkv.-ltn. Šmidtu. Vinu vieta iecela: par Dienvidu frontes pavelnieku un Vidzemes divizijas komandieri kara macibas iestažu priekšnieku, plkv. Peniki, bet par 6. Rigas pulka komandieri Instruktoru bataljona komandieri, plkv. Apini. Par Austrumu frontes pavelnieku un Kurzemes divizijas komandiera v. i. nozimeja 2. pulka komandieri, plkv.-ltn. Purinu, bet par 2. pulka komandiera v. i. — kapt. Ezerinu. Instruktoru bataljona formešanu un apmacibu uzdeva bijušam Liepajas kara skolas priekšniekam, kapt. Duzem. Šini laika notika ari lielakas parmainas virspavelnieka štaba operativas dalas priekšnieka amata. Kapteinis Hartmanis 5. oktobri aizbrauca sevišku uzdevumu izpildišanai uz Lietuvu un Poliju, bet 29. oktobri to iecela par musu militaro priekšstavi Polija. Tadel operativas dažas priekšnieka pienakumus izpildija no 5. lidz 29. oktobrim kapt. Bachs, bet laika no 29. oktobra lidz 27. decembrim — plkv.-ltn. Ozols un pec tam atkal kapt. Bachs. Cinas laika ar Bermontu ari musu parejo pulku vadiba notika dažas parmainas: ta, piemeram, Latgales partizanu pulka komandešanu uznemas 4. oktobri plkv.-ltn. Skujinš ; 8. Daugavpils pulka — 20. oktobri plkv.-ltn. Krustinš ; 4. Valmieras pulka — 1. novembri plkv.-ltn. Bojars; 1. Liepajas pulka — 2. decembri plkv.-ltn. Hasmanis; 5. Cesu pulka — 4. janvari 1920. gada plkv.-ltn. Liepinš un Instruktoru bataljona — 18. novembri 1919. gada kapt. Virsaitis, jo kapt. Duze 7. novembri uznemas musu speku vadibu Ventspils rajona.