21. novembri Jelgavas Ienemšana
Latgales divizijas fronte šodien notika nelielas kaujas vienigi dažas vietas. Rezeknes pulka kreisam sparnam no rita vel nacas kadu laiku cinities pie Erzeukroga. Tikai kad aizdegas kroga jumts un ienaidnieka baterija jau aizbrauca, tad beidzot bermontiešu kajnieki atstaja degošo krogu un meginaja glabties, begot uz tuvejo mežu, kas tomer daudziem nelaimejas. Ienaidnieks atkapas Dobeles virziena.
Daugavpils pulka I bataljons rita agruma sanema zinas, ka Livberzes stacijas rajona notiek kadas tur kustibas. Pec kada laika atkal izsutitie izluki jau ienaidnieku nekur neatrada un bataljons bez kaujas ienema Livberzes staciju, Upes muižu un Berzu muižu; ieradas ari 5. rota. Pulka kreisa sparna III bataljons nakti sakartojas, lai rita agruma atkal turpinatu uzbrukumu. Vel rita kresla ienaidnieks isu laiku apšaudija bataljona rajonu ar artilerijas un ložmeteju uguni. Ap plkst. 08,00 izsutitie izluki zinoja, ka ienaidnieks atstajis Sarkankrogu. Bataljons saka iet uz priekšu: ap pusdienas laiku ienema jau bez cinas Meijas muižu un pec plkst. 15,00 iegaja caur Ezera vartiem Jelgavas ziemelrietumu nomale. Ap to laiku ari Siguldas pulka II bataljons iegaja pilseta pa Dobeles šoseju. Meyers sava gramata „Das Jagerbataillon der Eisernen Division im Kampfe gegen den Bolschewismus” raksta, ka 21. novembri agri rita Jeberu bataljons atstajis Sarkankrogu uz divizijas vadibas paveli un nakošas stundas apsargajis Jelgavas ziemelrietumu nomali, bet tad ap plkst. 14,00 sacis atiet caur tukšo Jelgavu. Vienigi stacijas rajona vel valdijusi dziva darbiba. Vakara ari 7. pulka pastiprinatais I bataljons, virzidamies gar Lielupi caur Ozolu muižu, pargaja Lielupi un iegaja Jelgava.
Vidzemes divizijas fronte šodien norisinajas vel vairakas vietas sivas cinas. Nakti visi pulku komandieri sanema divizijas vadibas paveli uzbrukumu sakt plkst. 05,00 un to vest ar vislielako energiju, lidz ienaidnieks nebus galigi salauzts.
Rigas pulka komandieris nolema ar II bataljonu, pastiprinatu ar talšaveju bateriju un brunoto mašinu, uzbrukt gar šoseju, bet ar III bataljonu, pastiprinatu ar 2 minmetejiem, uzbrukt no Purmalu rajona Anes muižas virziena ; I bataljons un viegla baterija palika aiz kreisa sparna rezerve, jo bija ceribas tur gut vieglak panakumus. Ta ka nakti II bataljona iecirkni ienaidnieks vel ienema kiegelu ceplus otra krasta, tad bataljona komandieris, kapt. Priede, (Kapteinis Priede pienema II bataljona komandešanu 7. novembri.) paveleja saviem 2 lielgabaliem apšaudit vietas, no kurienes darbojas minmeteji un ložmeteji, bet uzbrukuma sakuma parnest uguni
uz smago bateriju pie Valdeku muižas. Pec sivas cinas 7. rotai izdevas ap plkst. 07,00 izdzit ienaidnieku no kiegelu cepliem šosejas rajona un tad, nepiegriezdama nekadu veribu ienaidniekam, kas palika vel pa labi un pa kreisi meža, strauji virzijas pa šoseju uz priekšu, pie Valdeku muižas sanema 1 smago lielgabalu un jau ap plkst. 09,30 sasniedza Ozolu muižas celu. Pec tam pie koka tilta vel paspeja atnemt ienaidniekam, l ložmeteju, bet tad sakas stipra uguns no otra krasta. Tagad 7. rota, nosprostoja visus celus, kuri nak no Purmalu rajona uz koka tiltu, jo pa minetiem celiem visu laiku turpinaja piebraukt vezumu grupas gan ar apsardzibu, gan bez apsardzibas un tika no musejiem vai nu sagustitas, jeb izklidinatas. Driz pienaca ari 8. rota. Tomer abu rotu stavoklis bija loti gruts, ienaidnieks no tiltu galiem tas apšaudija ar ložmetejiem un bez tam no Tetelmindes puses saka pienakt ienaidnieka karaspeka nodalas, kas ( shemu 23) pulcejas precu stacijas rajona un apdraudeja musu kreiso flangu. Par laimi pec kadas stundas pienaca ari 5. rota. Tagad jau bija II bataljona komandiera riciba puslidz pietiekoši speki, lai iztiritu precu stacijas rajonu un pec sivas cinas tas ari izdevas. Pa to laika III bataljons pulka kreisa sparna veltigi izmeginajas tikt pari Iecavai iecirkni no Brankam lidz Purmaliem. Tur ienaidnieks vel nikni aizstaveja kiegelu ceplus. Kad ap plkst. 11,00 pulka komandieris sanema zinojumu par II bataljona laimigo kauju, vinš paveleja III un I bataljonam nekavejoties iziet uz šosejas un tad talak steigties uz Jelgavu, atstajot Purmalu rajona tikai instruktoru rotu. Ta ka ienaidnieks visu laiku abus Jelgavas tiltus tureja zem stipras uguns, tad frontala uzbrukuma bija gruti ielauzties Jelgava. Tadel pec I un III bataljona pienakšanas nozimeja 4 rotas, kuram vajadzeja pariet Lielupi augšup precu stacijai un tad uzbrukt no austrumiem pasažieru stacijai. Tas laimejas un rotas ap plkst. 17,30 ienema pasažieru staciju. Tagad ari pulka parejam rotam - bija iespejams pariet tiltus un, virzoties uz priekšu, driz vien savienojas ar 8. un 7. pulka vienibam, kuras bija ienakušas pilseta no ziemelrietumiem un rietumiem. Vel nakti I bataljons avangarda aizgaja uz Vecplatoni. Šodien 6. pulks sanema 3 ložmetejus, bet stacijas rajona ienaidnieks bija atstajis kadus 11 lielgabalus un lielu vairumu municijas.
Cesu pulks turpinaja cinu ar Dzelzsdivizijas 2. pulka vienibam un Baltenlandes bataljonu. Apnemot no abam pusem, jau tumsa ienema degošo Katrines muižu, kuras stipras mura ekas ienaidnieks ilgi izmantoja, ka atbalsta punktu. Tur sanema vairakus Ložmetejus, bet tuvu aiz muižas ari smago mašinu ar zenitlielgabalu. Pulka priekšejas rotas turpinaja ienaidnieka vajašanu un ap pusnakti jau sasniedza Frank-Sesavas muižu.
Nakti uz 21. novembri ari Valmieras pulka komandieris sanema paveli sakt energisku uzbrukumu plkst. 05,00. Tomer ari Petersdorfa nodala un Baltenlandes bataljons bija dabujuši uzdevumu šodien vel visada zina noturet Aucu, Stalenes un Emburgas rajonus lai tada karta nodrošinatu Dzelzs divizijas atkapšanos no Jelgavas. Tadel Petersdorfa nodala, pabalstita pa kreisi no Baltenlandes bataljona, nikni aizstavejas savas pozicijas lidz velam vakaram un tad nakts tumsa veikli atgaja caur Lauku muižu uz Oglaines rajonu, kur ieradas ap pusnakti.
Valmieriešu III bataljona atseviškie uzbrukumi tika atsisti un tas, visuma, palika savas pozicijas. Pulka II bataljona 3 rotas saka virzities uz priekšu plaša fronte un, saprotams, tada veida vedot uzbrukumu, lielus panakumus nevareja gut. vina 7. un 5. rota vakara gan samera viegli ienema Kulpju muižu, bet 6. rota, kura uz laiku ienema Salgales muižu, ienaidnieka pretuzbrukuma to atkal zaudeja. Šodien I bataljons atkartoja vakardienas uzbrukumu un pec ilgakas uguns kaujas ienema Kaupju muižu, pec kam tas pagriezas uz ziemeliem un lidz vakaram sasniedza Jaunsvirlauku, kur palika naktsgula. vina aizmuguri nodrošinaja 8. rota, ienemot rajonu rietumos no Kaupju muižas. Ari 2. eskadrons no Mežotnes atkartoja savu vakardienas uzbrukumu un pec ilgakas apšaudišanas ienema Adatinas ar 3. pulka 2. rotas piepalidzibu. Pec tam izspieda Jenas bataljona vienibas ari no Mazsvitenes muižas.
Plkv.-ltn. Hasmana grupa gaisminai austot pargaja izškiriga uzbrukuma. Vinas uzdevums bija izsist ienaidnieku no vina pozicijam un vel šodien sasniegt Bersteles un Lielsvitenes muižu. Grupas laba sparna vajadzeja darboties 3. pulka pastiprinatam I bataljonam, (3. pulka I bataljons, izluku bataljons, 4. pulka izluku komanda, 2 lielgabali un 1 vads jatnieku.) bet kreisa sparna 1. pulka I bataljonam, kopa ar 2 lielgabaliem un 1 vadu jatnieku. Grupas labo flangu nodrošinaja Goldfelda eskadrons, bet kreiso flangu -Brodera izluku bataljons, kam vajadzeja virzities uz Žeimi. Aizmugures nodrošinašanai Bauska palika 3. pulka III bataljons ar 1 lielgabalu.
Jelgavas pulka pastiprinatais I bataljons uzbrukumam sadalija savus spekus savukart 3 grupas : laba sparna 2. rotai 4un 4. pulka izluku komandai no Mežotnes uzbrukt caur Adatinam uz Mazsviteni ; centra 3. un 4. rotai — no Rundales gar lielcelu caur Ennitenem uz Skrambukrogu ; kreisa sparna izluku bataljonam — caur Štrautiniem un Karaviru majam uz Kaupenu muižu ; bataljona rezerve palika 1. rota Rundale. Uzbrukumu pabalstija artilerijas vads no Mežotnes. Pirma iesaka uzbrukumu 2. rota un, kopa ar 2. eskadronu, ienema Adatinas, pec kam ienaidnieks atstaja ari parejas tuvakas majas un atgaja pa dalai uz Mazsviteni, pa dalai uz Bersteli. Turpinot uzbrukumu, samera viegli pecpusdiena ienema ari Mazsviteni. Seviški nikni ienaidnieks aizstaveja Ennitenes un Strautinus, kur cinijas Badenes bataljons un Damma ložmeteju nodala. Apnemot no dienvidiem, izluku bataljons jau priekšpusdiena ienema Strautinus, kur ieguva 5 ložmetejus. Izluku bataljonu pastiprinaja ar 1. rotu. Tagad mums bija iespejams apnemt Ennitenes no abam pusem un tadel pecpusdiena ienaidnieks bija spiests tas atstat. Turpinot vajat atejošo ienaidnieku, I bataljona rotas jau tumsa ienema ari Bersteli un Silakrogu, bet Skrambukrogu ienemt nevareja. Tadel ari izluku bataljons nevareja aizvirzities lidz Kaupenu muižai, bet palika naktsgula Karaviru majas. Visvairak šodien cieta 3. un 4. rota, zaudejot katra pa 10 cilveku.
Liepajas pulka 1 bataljons izgaja agri rita no Bauskas uz Lielsviteni, izsutot tuvakai apsardzibai pa kreisi uz Škibokrogu jatnieku vadu. Lielais sniegputenis maskeja gajienu un ienaidnieka priekšejas vienibas Kokalukroga pamanija musejos tikai tad, kad bataljona rotas bija jau dažos simts solos. Notika ilgaka apšaudišanas. Kad ienaidnieku saka apnemt, tas atgaja uz Lielsviteni, kur siksti aizstavejas lidz vakaram. Tomer jau tumsa musu rotam izdevas ielauzties muiža un piespiest ienaidnieku atiet uz Lielsesavu. Vienigi jatnieku vads nevareja ienemt Škibokrogu. Lielsvitenes rajonu šodien aizstaveja Brandisa bataljons, kas sava laba flanga aizsardzibai aizsutija uz Škibokrogu 3. rotu.
22. novembri
Latgales divizijas fronte 9. pulks divas kolonnas izgaja uz Tukumu. Laba kolonna (9. pulka I bataljons, 1/2 III bataljona, artilerijas vads un Zemgalietis.) no Kemeriem virzijas uz Smardes muižu un krogu, kur ienaidnieks vel pretojas. Apejot, diezgan viegli to aizdzina un talak jau bez sadursmem vakara rezeknieši iegaja Tukuma. Netalu no Tukuma ienaidnieks bija atstajis ari musu Imantu, viegli to sabojadams. Kreisa kolonna (pastiprinatais II bataljons) no Slampes rajona sasniedza Tukumu bez sadursmem. Tagad bermontieši liela steiga bega Saldus virziena. Latgales divizijas pareja fronte ienaidnieka tuvuma vairs nebija; 7. un 8. pulks savas priekšgrupas novietoja linija Apšupe-Berzu muiža-Upes muiža-Lielsvete.
Vidzemes divizijas fronte Rigas pulka I bataljonam rita nacas vel vest cinu pie Vecplatones, kur sanema 1 ložmeteju un velak piespieda mainit virzienu ienaidnieka kolonnai, kura naca no Lielvircavas. Ari Valmieras pulka I bataljonam notika ne liela sadursme pie Oglaines muižas ar Vacu legiona 2. brigades nodalam, pie kam bataljons sanema 2 ložmetejus un lielaku skaitu artilerijas šavinu, bet II bataljonam iznaca neliela sadursme pie Skurstenu muižas. Cesu pulks sagrupejas Frank-Sesavas un Kronvircavas rajonos un skaitijas divizijas rezerve.
Plkv.-ltn. Hasmana grupa šodien uzbrukumu turpinaja. Nakti ienaidnieks bija atstajis Skrambukrogu un Kaupenu muižu. Gajiens lidz Sesavas upitei noriteja bez sadursmem, bet jau pie Lakajukroga notika ilgaka uguns kauja. Kad musu rotas saka krogu apnemt, ienaidnieks aizgaja Meitenes virziena. Sesavas stacija bija atstati divi vagoni ar artilerijas šaviniem.
Liepajas pulka I bataljona komandieris rita izsutija 3. rotu uz Škibokrogu, lai to iztiritu no ienaidnieka. Pekšna trieciena vina krogu ienema, zaudejot 6 karavirus. Bataljona parejas vienibas gaja uz Lielsesavu, brizdamas pa dzilu sniegu, kas arkartigi nogurdinaja karavirus. Ta ka ienaca zinas par ienaidnieka paligspeku pienakšanu un bija jau iestajusies tumsa, bataljona komandieris nolema uzbrukumu atlikt uz nakošo dienu.
Šodien armijas vadiba sanema Sabiedroto misijas priekšsedetaja, gen. Nissela, priekšlikumu izbeigt cinas un dot Bermontiešiem iespeju evakueties no Kurzemes. Pec Jelgavas ienemšanas mums,
saprotams, ienaidnieks vairs nebija bistams, bet lai noverstu laupišanas, velams bija atrak to izdzit no Zemgales un Kurzemes.
23. novembri (shemu 24) Latgales divizijas fronte jau bez kaujam sasniedza : 9. pulks Satus un Irlavu, 7. pulks Zalo muižu un 8. pulks Dobeli, kur sanema atstato brunoto automobili Titaniku ar vienu 77-m/m lielgabalu, ko velak pardeveja par Viesturi.
Ari Vidzemes divizijas pulki jau virzijas bez sadursmem un sasniedza rajonu no Lielelejas lidz Murmuižai.
Tapat plkv.-ltn. Hasmana grupa bez kaujas ienema Meitenes staciju un Lielsesavu. Vienigi pie Dalbiniem notika neliela sadursme ar ienaidnieka arjergardu, kas steidzas atiet Janišku virziena. Tagad Kurzemes divizijas vienibas šini fronte bija liekas un drizuma tas aizgaja uz Austrumu fronti.
Nakošas dienas musu pulki turpinaja virzities uz priekšu, kur vel nebija sasniegta valsts robeža. Rezeknes pulks 25. novembra vakara ieradas Saldu, kur satika jau priekša dalu no Lejaskurzemes spekiem, kas jau bija iztirijuši visu Lejaskurzemi.
Rezeknes pulka pedejas kaujas ar Bermontiešiem notika 30. novembri, kad III bataljons, apšaudits ar minmeteju uguni, pargaja uzbrukuma pret Leckavas miestu (Lietuva), kur pec isas kaujas izklidinaja ienaidnieku un sanema 1 minmeteju un 9 smagos ložmetejus. Tani paša diena ari II bataljons Ezere sagustija 83 krievus un kad no otrpus robežas ienaidnieks saka musejos apšaudit, tad to padzina un atnema 10 ložmetejus.
Daugavpils pulka 2. rotai notika 24. novembri sadursme ar ienaidnieka jatnieku nodalu pie Petervaldes, kur musu rokas krita aviacijas parks ar lielu vairumu jaunu motoru un dažadi tehniski piederumi. Pulka pedeja sadursme notika pie Laižuvas miesta (Lietuva), kuru ienema 30. novembri. Jau 29. novembra vakara 8. pulka 5. rota un I brunotais vilciens ienema Renes staciju un Vadakstes tiltu. Siguldas pulks atradas pa kreisi iepakal.
Vidzemes divizija lidz 28. novembrim ienema ar 6. pulku Žagares miesta rajonu, bet ar 4. pulku — rajonu uz dienvidiem no Meitenes stacijas, pie kam pulka izluku nodalas ienema ari Janiškus, bet uz Sabiedroto misijas virsnieku iebildumiem bija spiestas tos atstat. Musu armijas vadiba aizliedza talak virzities, bet pilna kaujas gataviba nogaidit, ka norites bermontiešu evakuacija no Mažaikiem (krievu), Kuršeniem (Dzelzs divizijas) un Šauliem (Vacu legiona). Gadijuma, ja ienaidnieks neizpilditu gen. Nissela noradijumus, mums atveletu turpinat uzbrukumu ari Lietuvas teritorija lidz tam netika, jo ienaidnieks, lai gan ar vilcinašanos, tomer, beidzot, izpildija gen. Nissela noteikumus par evakuaciju uz Ritprusiju.
Novertejums. Ar Jelgavas ienemšanu 21. novembri patiesiba izbeidzas ari cinas ar Bermonta armiju. Nakošas dienas, ja ari kur vel notika nelielas sadursmes, tad ta bija tikai nenozimiga apšaudišanas starp musu avangardiem un ienaidnieka arjergardiem. Ta tad niknas kaujas starp musu un Bermonta spekiem turpinajas 1 1/2 menešus un šinis kaujas musu armija cieta tadus zaudejumus, kadus ta nebija cietusi ne priekš, ne pec Bermonta cinam. Armijas lielie upuri gan nebija veltigi nesti, jo musu uzvara tagad bija tik pilniga, ka ienaidnieks vairs nebija spejigs nopietni pretoties, bet liela steiga atgaja, atstadams liela vairuma dažadas kara mantas.
Jelgavas atbrivošanas operacija mes uzvaru ieguvam ar daudz mazakiem upuriem, neka tas notika Tornakalna atbrivošanas operacija. Speku zina ienaidnieks tagad bija pat izdevigaka stavokli. Bez tiem spekiem, kuri nema dalibu Tornakalna atbrivošanas cinas, musu speki palielinajas tikai par Valmieras pulka I bataljonu, 2. eskadronu un Kurzemes divizijas grupu, bet ienaidnieks savus spekus tagad palielinaja gandriz ar visu Vacu legionu, 1. plastunu pulka II bataljonu un laikam ari ar III bataljonu, ka ari ar Virgolica korpusa kaujas nodalu. Tagad Sabiedroto flotes artilerija mums vairs nevareja palidzet, bet musu 32 lielgabaliem, starp kuriem bija tikai 2 smagas haubices un 2 talšaveji lielgabali, vajadzeja sacensties ar ienaidnieka specigo artileriju. Taisniba, agrakas uzvaras bija uzlabojušas musu karaspeka morali un tagad musu pulki cinijas daudz drošak un ari manevrešanas maksla vini bija daudz ko macijušies. Turpretim ienaidnieks vairs tik siksti necinijas, ka tas notika agrak un tadel ari mes vieglak guvam uzvaru. Pats Bermonts jau bija zaudejis visas ceribas uz uzvaru un nakti uz 17. novembri atsacijas no armijas vadibas, ko uznemas vacu VI rezerves korpusa komandieris, gen. Eberhardts. Liels slogs novelas no musu valdibas galvas, Prezidenta Karla Ulmana, un Virspavelnieka, pulkveža Baloža, pleciem, kad uzzinaja par Bermonta armijas iedzišanu Lietuva.
