14. novembra kauja

(shemu 24).

Jau 13. novembra diena bija skaidri redzams, ka ienaidnieks gatavojas nopietnam uzbrukumam. Vina artilerija bez mitešanas turpinaja piešaudi pa musu fortiem un parejiem nocietinajumiem, bet smaga baterija raidija ari šavinus uz musu aizmuguri un pret anglu karakugiem. Pret vakaru fortus jau apšaudija ar smagiem un smacejošiem šaviniem. Vakara ienaidnieka speki saka pulceties iepretim Dienvidu fortam. Ari Jauna pasaule bija saskatamas ienaidnieka kustibas. Pec tam sakas musu ierakumu apšaude ar artilerijas, ložmeteju un šautenu uguni; seviški stipri apšaudija Dienvidu fortu. Tomer musu uguns, pastiprinata ar anglu artilerijas uguni, pa dalai apklusinaja ienaidnieka uguni un atsita vina uzbrukuma meginajumus.

Nakti uz 14. novembri musu speki bija ta novietoti : paša laba sparna Perkones forta atradas Grobinas bataljona 2. rotas pusrota; ta paša bataljona 6. rota — lopu kautuve un kalku cepli, bet 5.

rota — Zirgu sala un pie Vezuvfabrikas ; rezerve Jaunliepaja — 2. rotas pusrota. Nocietinajumos no Liepajas ezera lidz Dienvidu fortam — Grobinas komandanta neliela komanda. Paša Dienvidu forta atradas Latgales divizijas papildu bataljona 2. rota ar 2 patšautenem; Vidus fortu aizstaveja 7. pulka 8. rota ar 1 smago ložmeteju un 4 patšautenem. Talak pa kreisi atradas Latgales divizijas papildu bataljona rotas : Ziemelu forta 4. rota ar 3 patšautenem un 1. rotas pusrotu; no Ziemelu forta lidz redanam ieskaitot — 8. rota ar 2 patšautenem; no Redana lidz Škedes tiltam ieskaitot - 5. rota un 1. rotas pusrota ar 2 patšautenem un talak lidz jurai 7. rota ar 4 patšautenem. Kara ostas nocietinata rajona rezerve, jaunas kazarmas, atradas Latgales divizijas papildu bataljona 3., 6., 9. un 10. rota, Rigas pulka 2. rota, Kara ostas komandanta komanda un kapteina Levinga eskadrons; ari brunotais vilciens Kalpaks skaitijas rezerve.. Visi speki Kara ostas nocietinata rajona bija paklauti Latgales divizijas papildu bataljona komandierim, kapteinim Kalninam. Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieka rezerve pilseta atradas 7. pulka 2. rota ar 4 patšautenem. 14. novembri jau ap plkst. 04,00 ienaidnieka artilerija iesaka apšaudit musu pozicijas. Ap plkst. 06,00 uguns sasniedza savu augstako pakapi. Priekš musu jaunam un maz apmacitam rotam tas bija liels parbaudijums. Pec tadas pamatigas artileriskas sagatavošanas, ienaidnieka kajnieki pargaja uzbrukuma. Galvenais spiediens naca no Ducmana majas puses pari Tosmares ezeram starp Redanu un Ziemelu fortu. Tur ienaidnieks samera viegli parrava musu škidro fronti un no aizmugures puses uzbruka Ziemelu fortam, kuru pec isas, bet niknas cinas ienema, kad krita 4. rotas komandieris, vltn. Vitants, pie kam dalu no rotas, kopa ar ievainoto vltn. Eikertu, sanema gusta. No turienes ienaidnieks turpinaja uzbrukumu tris virzienos : viena kolonna pagriezas pa labi, lai apietu Redanu un noklutu Škedes tilta rajona aizstavjiem aizmugure; otra kolonna turpinaja uzbrukumu Kara ostas darbnicu virziena, bet treša kolonna pagriezas pa kreisi, lai uzbruktu Vidus fortam no saniem. Siguldas pulka 8. rota, kura aizstaveja Vidus fortu, nokluva gruta stavokli, jo ienaidnieks naca trieciena ka frontali, ta ari no saniem. Musu rota neiztureja sakopoto spiedienu un flankejoša uguni saka atiet pa atklato laukumu. Lielaku skaitu no musu karaviriem tur sanema gusta un to starpa bija ari artilerijas noverotajs. Tas seviški slikti atsaucas uz anglu kugu artilerijas šaušanu, jo to vairs nevareja koriget. Ap šo laiku ienaidnieks bija ielencis ari Dienvidu fortu, kur dalu no musu karaviriem sagustija, bet otru dalu izklidinaja. Tomer kadi 20 karaviri palika saspridzinata pulvera pagraba un ienaidnieks izdzit tos no turienes nevareja. Tas liela mera velak atviegloja mums fortu atkal atnemt. Ienaidnieka artilerija parnesa uguni uz musu aizmuguri un pilsetas virziena šavini jau krita Vezuvfabrikas rajona un Aleksandra ielas gala. Zem ši uguns aizklaja, ienaidnieka priekšejas vienibas jau tuvojas pašai pilsetai un ienema Saules muižu. Dažas ienaidnieka vienibas tuvojas ari Kara ostas darbnicam. Musu paša kreisa sparna stavoklis ari bija nedrošs un tadel 5. un 7. rota, baididamas no ielenkšanas, saka atiet dienvidu virziena. Zaudejot fortu liniju, musu sakari starp kaujas vienibam un štabiem galigi izjuka. Partraukto sakaru del stavoklis fronte noskaidrojas ar lielu novelošanos, kad jau sakas maza gaismina.

Kapteinis Kalninš nolema pariet pretuzbrukuma ar savam rezervem, kam piekrita ari kara apgabala vadiba, un deva šadus uzdevumus : Latgales divizijas papildu bataljona 10. rotai un eskadrona briviem karaviriem (apm. 15 cilveku) nekavejoties iesakt pretuzbrukumu Škedes tilta virziena, lai apturetu ienaidnieka kolonnu, kura virzas uz ziemeliem, 5. un 7. rotas aizmugure. Kara ostas komandantam, vltn. Radzinam, ar savu komandu nemt virzienu uz Redanu, lai apdraudetu ienaidnieka kolonnu flanga un visada zina aizturet ienaidnieka kolonnu, lidz nepienaks paliga 10. rota. Pec tam ar kopejiem spekiem aiztriekt ienaidnieku aiz fortu linijas. Latgales divizijas papildu bataljona 6. rotai un 6. pulka 2. rotai energiski uzbrukt Ziemelu forta virziena. Pec tam tur savienoties ar spekiem, kuri pienaks no ziemeliem un tad atspiest ienaidnieku aiz fortu linijas. Latgales divizijas papildu bataljona 3. un 9. rotai frontala pretspiediena apturet ienaidnieka uzbrukumu Kara ostas darbnicu un pilsetas virziena. Brunotam vilcienam „Kalpaks”, kas tagad jau bija apbrunots ar 1 lielgabalu un dažam patšautenem; atri izbraukt uz priekšu, lai tad no saniem apšauditu vacu uzbrukošas vienibas. Ari Grobinas bataljona komandieris, vltn. Zeninš, paveleja savas 2. rotas putrotai no rezerves iet uz Vezuvfabriku, kur atjaunot agrako frontes stavokli un tad gar Grobinas šoseju spiest atpakal ienaidnieku. Kara apgabala vadiba ari no savas rezerves izsutija pretuzbrukuma gar Grobinas šoseju 7. pulka 2. rotas pusrotu. Tagad plkv.-ltn. Dankera rezerve palika vienigi siguldiešu 2. rotas pusrota. Tagad viss atkarajas no ta, ka uzbrukošas rotas izpildis dotos uzdevumus. Tas nebija viegli izdarams, jo anglu artilerija pirma laika nevareja pietiekoši labi palidzet sakaru trukuma del.

Pirma iesaka cinu Kara ostas komandanta komanda. Ta jau pie garnizona baznicas (ne katedrales) satika 8. rotas atejošus karaviru pulcinus. Vltn. Radzinš tos aptureja, pievienoja savai komandai un tad iesaka cinu meža. Ienaidnieks no tuvcinas izvairijas un atgaja uz Redanu. Pienaca ari dala no 1. rotas putrotas. Tagad ar kopejiem spekiem izdzina ienaidnieku no Redana un tas aizbega pari Tosmares ezeram, pametot kaujas lauka 1 smago un 3 vieglos ložmetejus. Diemžel pie Redana ienemšanas navigi ievainoja drošsirdigo vltn. Radzinu. Kapteinis Abeltinš, virzidamies ar pastiprinato 10. rotu uz ziemeliem, satika jau aiz katedrales laukuma atejošo 7. rotu un to pievienoja saviem spekiem. Netalu no Škedes tilta vinš atrada kapas ari 5. rotas komandieri ar rotas atliekam (20 cilv. ar 1 patšauteni). Ta ka Redana virziena bija dzirdams kaujas troksnis, bet Škedes tilta rajona pec noverojumiem ienaidnieka nebija, tad kapt. Abeltinš paveleja 7. un 5. rotai atkal ienemt savus ierakumus, bet ar 10. rotu un jatniekiem steidzas uz Redanu. Kad tur ieradas, tad jau atrada to ienemtu. Redana palika komandanta komanda, ka ari neliela dala no 1. un 8. rotas, bet kapt. Abeltinš ar 10. rotu un jatniekiem devas virziena uz Ziemelu fortu. Tani laika ari galveno speku laba sparna Grobinas bataljona 2. rotas pusrota gar ezeru sekmigi virzas uz priekšu, pievienojot cela 5. rotas atejošos karavirus. Vezuvfabrikas rajonu atrada neienemtu, bet tad ilgaku laiku nacas cinities pie Saules muižas. Siguldiešu putrotai sakuma bija gruti iznakt no pilsetas uz Grobinas šoseju, jo ienaidnieka artilerija stipri apšaudija Jaunliepajas austrumu nomali. Par laimi ienaidnieka artilerijas uguns kluva lenaka un siguldiešu pusrota paspeja izvirzities lidz pulvera pagrabiem, kur, kopa ar Grobinas bataljona 2. rotas pastiprinato pusrotu un karaviriem, ,kuri atgaja no fortu linijas, tagad izveidoja jaunu fronti no Liepajas ezera lidz Kara ostas kanalam. Talak uz ziemeliem cinijas Latgales divizijas papildu bataljona 3. un 9. rota. Ilgaku laiku norisinajas cina del Saules muitas, kuras tuvuma smagi ievainoja 9. rotas komandieri, vltn. Krišjani. Cina kluva vieglaka, kad piebrauca brunotais vilciens, kas apšaudija ienaidnieku ar flankejošu artilerijas un patšautenu uguni, liela mera palidzedams rotam, beidzot, izdzit ienaidnieku no Saules muižas. Tagad ienaidnieks starp Tosmares un Liepajas ezeru atgaja fortu linija, bet musejie vel paspeja ienemt muitas namu. Pec plkst. 10,00 kapteinis Kalninš paveleja uzbrukt fortiem, kurus tagad stipri apšaudija anglu kara kugu artilerija. Pec sivas cinas pirmo ienema Ziemelu fortu un tur sagustija 4 virsniekus, 25 kareivjus un 5 ložmetejus. Tagad musu speki pagriezas pret Vidus fortu, kam frontali uzbruka Latgales divizijas papildu bataljona 3. un 9. rota, kuras pabalstija ari brunotais vilciens. Diemžel tagad tas vairs nevareja palidzet ar sava lielgabala uguni, jo visus šavinu krajumus (49) izšava pie Saules muižas. Pec dota signala, anglu kugu artilerija parnesa uguni uz ienaidnieka aizmuguri un musu rotas devas trieciena pret Vidus fortu. Ienaidnieks neielaidas tuvcina un saka begt, pavadits no anglu artilerijas uguns. Kadu laiku cina vel turpinajas pie Dienvidu forta, kur energiski uzbruka Grobinas bataljona 2. rotas pastiprinata pusrota, siguldiešu vadi, Latgales divizijas papildu bataljona 2. rotas atliekas un Grobinas komandanta komanda. Beidzot, ienaidnieku ari tur salauza un musejie ielauzas forta, kur atbrivoja 20 cilveku stipro nodalu, kas visu laiku varonigi noturejas saspridzinata pulvera pagraba. Forta mes sanemam 2 smagos un 4 vieglos ložmetejus. Ap plkst. 13,00 musu agrakais frontes stavoklis bija pilnigi atjaunots un ienaidnieks steiga atgaja Grobinas virziena.

Musu zaudejumi bija:

        krituši 2 virsnieki un 36 kareivji,

        ievainoti 3 virsnieki un 68 kareivji,

        pazuduši 3 virsnieki un 124 kareivji.

Musu trofejas bija 10 ložmeteji, 9 patšautenes, 150 šautenes, 7 prožektori un ap 50 gusteknu, no kuriem 4 virsnieki.

Cik lieli bija patiesiba ienaidnieka zaudejumi — mums nav zinams, bet jadoma, ka tie nebija mazi, jo kritušus virsniekus vien tas zaudeja piecus : 1 bataljona komandieri, 3 rotu komandierus un 1 vada komandieri. Seviški izcili cinijas un iespaidoja ar savu kaujas darbibu uz cinas turpinašana noklidušos kareivjus Kara ostas darbnicu 55. gadus vecais stradnieks, Jekabs Klavieris, kas sava laika bija dienejis par virsseržantu viena no bijušas krievu gvardes pulkiem. Tas ari ka pirmais ielauzas Ziemelu forta. Vinu velak apbalvoja ar Lacpleša kara ordeni un ieskaitija 10. Aizputes pulka par goda virsseržantu. Mira 1937. gada un paglabats ar militara goda paradišanu.

Kapteinis Pleve sava gramata 14. novembra kauju apraksta loti isi. Teksta vinš pieved ari isu uzbrukuma paveli, ka a ) Grupai uzbrukt 14. novembra rita Liepajas fortu linijai un ienemt pilsetu. b ) 2. gvardes rezerves pulka I un II bataljonam katram saformet divas trieciena nodalas, bet III bataljonam — vienu. Bez tam katram bataljonam nozimet pa vienai rotai, kurai sekot trieciena nodalam. Nakti uz 14. novembri, plkst. 045,00, trieciena nodalam but uzbrukuma gataviba. c ) Plkst. septinos I un II bataljona vienibam iesakt savu virzišanos no izejas vietam un plkst. 07,30 trieciena, nodalam ielauzties pretinieka pozicijas. Grupas 3 smagiem un 5 viegliem lielgabaliem ienemt pozicijas Grobinas meža un apgadat tos bagatigi ar municiju. Artilerijai plkst. 06,45 iesakt viesuluguni, kuru turpinat 45 minutes un galvena karta pa trim fortiem.

Kapteinis Pleve sava gramata talak raksta, ka nakti uz 14. novembri bijis stiprs sals, termometrs nokritis lidz 14 gradiem. Tadel uzbrukošas rotas dabujušas siltinošus dzerienus. Laikam tie bija reibinoši dzerieni, jo Ziemelu forta velak sanemtie gustekni bija pilnigi piedzeruši. Talak Pleve raksta, ka jau ap plkst. ,08,00 visi tris forti bijuši ienemti un II bataljona trieciena nodalas tuvojušas Kara ostai, bet I bataljona rotas aizvirzijušas lidz Liepajas dzelzcela galvenai stacijai ; ka latvieši cietuši arkartigi lielus zaudejumus un zaudejuši ari 600 gusteknu. Kad Liepajas liktenis jau karajies mata gala un latvieši vairs nebijuši spejigi pretoties, angli no saviem kugiem izsedinajuši mala apmeram 6 jurnieku rotas, kuras izdarijušas pretuzbrukumu pret novajinatam uzbrukuma vacu vienibam. Lai gan anglu rotu pretuzbrukumus sekmigi atsituši tomer, nemot vera anglu 7 kara kugu atrašanos Kara osta, nav bijis nekadu izredžu ienemt pašu Liepaju un tadel Pleves grupa. atgajusi savas izejas pozicijas, Grobinas rajona. Latviešiem gan bijuši nodariti loti lieli zaudejumi, bet ari pašu zaudejumi nebijuši mazi.

Japiezime, ka kapteina Pleves apraksta ir lielas nepareizibas : vispirms, musu zaudejumi nebija arkartigi lieli, bet tos var nosaukt pat par loti mereniem ; ari gusteknu skaits ir parspilets, jo mes pazudušus zaudejam tikai 3 virsniekus un 124 instruktorus un kareivjus. Musu pretuzbrukuma nekadas anglu 6 rotas nepiedalijas, bet tas bija musu rezerves rotas.

Musu un ienaidnieka turpmaka darbiba Liepajas rajona. Lai pastiprinatu, musu Liepajas spekus, vel 14. novembri plkv.-ltn. Dankers paveleja izbraukt nekavejoties no Ventspils uz Liepaju Grobinas bataljona 1. rotai un partizanu rotai. Grobinas bataljonu 15. novembri parformeja par Grobinas kajnieku pulku, pagaidam gan vel tikai 6 rotu sastava un tani skaita ari 7. pulka 2 rotas. No Latgales divizijas papildu bataljona rotam saformeja 17. novembri 10. Aizputes kajnieku pulku 3 bataljonu sastava. Tam. piekomandeja ari 6. pulka 2. rotu. Par Aizputes pulka komandieri iecela kapteini Kalninu. Latgales divizijas papildu bataljona 10. rotu parformeja par papildu bataljonu.

Jau 15. novembra pecpusdiena musu patrulas noskaidroja, ka ienaidnieks no Grobinas rajona atiet uz Durbi un Gaviezi. Lai segtu savus spekus no ziemeliem, Pleve paveleja Kuldigas Jegeru bataljonam sapulceties Aizpute. Šodien musu nodalai Pavilosta uzbruka dala no vacu Kuldigas Jegeru bataljona spekiem. Musejie bija spiesti kugiti izbraukt jura, zaudejot sadursme 16 karavirus. 17. novembri izluku nodala Lieku stacija (Lieku stacija atrodas 3 1/2 klm uz rietumiem no Durbes.) atnema ienaidniekam vienu lokomotivi un vienu vagonu. No Rigas atsutija uz Liepaju 1 bateriju, sastavošu no diviem vacu 77-mm lielgabaliem. 18. novembri ienaidnieks atstaja ari Liegus un musu fronte tagad gaja no Dubenu stacijas gar Grobinas macitaja muižu, Rolavu un Tašiem lidz Medzei. Šodien Pleves grupa pargaja gen. Eberhardta paklautiba un tas vinai paveleja ienemt rajonu ziemelrietumos no Priekules ar uzdevumu nodrošinat Priekules-Klaipedas un Priekules-Mažaiku dzelzcelu. Musu izluki 19. novembri ienema jau Gaviezes muižu, kur sagustija vienu vacu virsnieku, bet Grobinas pulka 1. rota bez sadursmem iegaja Durbe. No Aizputes pienaca pirmais vilciens un pazinoja, ka vacieši no Aizputes aizgajuši Vainodes virziena. Šodien Pleves grupa ienema savas agrakas pozicijas aiz Vartajas upes no Krotes gar Izriedi, Virgu lidz Paplakai un talak uz dienvidiem. Nakošas dienas notika nopietnakas sadursmes pie Izriedes un Virgas, kur sanema lielaku skaitu gusteknu un šautenu.

Lai sekmigak varetu vajat atejošo ienaidnieku, saformeja nodalu, kapteina Abeltina vadiba, no Aizputes pulka 3 rotam un Grobinas pulka 1 1/2 rotam, pastiprinatu ar 2 lielgabaliem un 10 jatniekiem. Nodalas uzdevums: virzities no Lieku stacijas caur Durbi un Kroti uz Priekuli, kuru ienemt. Jau 24. novembri musu nodala, pabalstita ari no brunota vilciena „Kalpaks”, ienema Priekuli bez kaujas, jo Pleves grupa 23. novembri bija iesakusi atiet caur Skodu uz Ritprusiju. 26. novembri musu nodala sasniedza Lietuvas robežu un ar to izbeidzas cinas ar Bermonta spekiem ari Lejaskurzeme. Ar Bermonta armijas sakaušanu un izdzišanu no Latvijas, visuma, nosledzas ari musu 1919. gada citas, jo vienigi Latgales partizanu pulka rajona ari decembri vel notika dažas nopietnas sadursmes. Ta tad 1919. gada cinas Latvijas nacionala armija no plkv.-ltn. Kalpaka 220 karaviru pulcina, kas 8. janvari izgaja no Jelgavas, tagad jau bija izveidojusies par nopietnu speku, jo 1. decembri armija skaitijas 1700 virsnieku, 610 kara ierednu, 48.746 instruktori un kareivji, 7075 arrindnieki un 1751 briva liguma, ar 54 lielgabaliem, 33 minmetejiem, 271 ložmeteju un 321 patšautene. Kad novembra un decembra mobilizacijas vel iesauca vairakus tukstošus, tad 1919. gada beigas musu armija uz uzturu jau skaitijas 69.232 karaviri un 2179 briva liguma. Ar tadu armiju ari varejam iesakt 1920. gada sakuma Latgales atbrivošanu.

Par kauju nopelniem paaugstinaja pulkveža pakape jau 1919. gada 31. oktobri Latgales divizijas komandieri, plkv.-ltn. Berki, un Galvenas artilerijas parvaldes priekšnieku, plkv.-ltn. Ed. Kalninu. Tapat pulkveža pakape paaugstinaja 1919. gada 11. decembri plkv.-ltn. Dankeru, Krustinu un Bolšteinu. Armijas virspavelnieku, pulkvedi Balodi, paaugstinaja 1920. gada 23. janvari ,generala pakape, bet 1920. gada 13. augusta generala pakape paaugstinaja ari pulkvedi Radzinu, Peniki un Gopperu

Pielikums No 1.                                                                                                 Loti slepeni.
Armijas virspavelnieka pavele.

No 02.

1. novembri 1919.                                                                                                             Riga.
Karte. 1 :100,000.

1)    Bermondta karaspeks ienem savas lidzšinejas pozicijas un izturas pasivi visa fronte, iznemot Talsu virzienu, kur ienaidnieks vakar un šodien uzbruk Talsu pilsetai. Pec agenturu zinam Bermondta karaspeku garastavoklis nospiests un vina karaspeks visa fronte mazinajas.

2)    Mums nepieciešami vajadzigs neatlaut ienaidniekam dot laiku iekartoties del jaunu aktivu operaciju uzsakšanas; ta tad atspiest vinu no Rigas, lai atbrivotu Kurzemi. Tas ir musu pienakums. Ieverojot to — pavelu:

a)    Pulkvedim-leitnantam Berkim.

    Latgales divizija.

    6. Rigas pulks.

    Baterija 3 col.—4. lielg.

3. novembri no rita sabiedroto flote saks apšaudit ienaidnieka pozicijas un baterijas pie Buliem un Tornkalna. Pec uzbrukuma ievadišanas ar flotes uguni, Latgales divizijai ienemt galvena karta visu pussalu no juras lidz Boldera upei un kapas uz dienvidiem no Boldera upes lidz Varnas krogam iesledzot; talak ar desanta palidzibu ienemt juras krastu lidz Dubultiem un kapas Lielupes laba krasta lidz Babites ezeram. Pec kaujas ievadišanas ar flotes palidzibu ienemt Cementfabriku un otro kapu rindu no Pinku muižas lidz Kleistenhofa muižai. No otru kapu rindas talak virzidamies uz dienvidiem ienemt Tornkalnu, uzbrukot vinam no muguras.

Sasniedzot liniju : Dubulti-Pinku muiža-Torukalns

— izvirzit uz priekšu izlukus.

b)    Pulkvedis Penike.
        Vidzemes divizija
        un visa artilerija
        uz laba Daugavas
        krasta.

Nakti no 2. uz 3. un visu dienu 3. novembri demonstret uz kreisa Daugavas krasta tanis vietas, kur ienaidnieka maz un var bez zaudejumiem forset Daugavu. Tanis vietas virzidamies uz priekšu, uzbrukt mazam pretinieku dalam.

c) Kurzemes divizijai.

Tam dalam, kuras atrodas Bermondta fronte, energiski darboties ienaidnieku aizmugure, ipaši partizanu dalam. Darbibu sakt nekavejoši.

3. novembri termina zinojumus sutit: Latgales divizijai — pec katras stundas; parejam pec katram divam stundam. Virspavelnieka štabs atradisies agrakaja vieta : Riga, Nikolaja iela Nr. 10112.

Armijas virspavelnieks,

Pulkvedis „Balods”

Ar originalu pareizi : Štaba priekšnieks,

Pulkvedis Radzin.

PielikumsNo2.                                                                                                             Loti slepeni
Pavele

( Mineta pavele nodrukata 8. Daugavpils kajnieku pulka vesture, 24.—30. lapp.)

Latgales divizijai.

No. 8.

Operativa dala.

1. novembri, 1919. g., kara lauka.

Karte : Planmaterial der 8. Armee 1 : 25,000, ar apzimetiem artilerijas merkiem.

§1.

Bermonta karaspeks ienem savas lidzšinejas pozicijas un izturas pasivi visa fronte, iznemot Talsu virzienu, kur ienaidnieks vakar un šodien (Bermontieši iesaka uzbrukumu Talsu virziena 29. oktobri un Talsus ienema 30. oktobri. Kluda ieviesusies no virspavelnieka paveles, kura laikam rakstita jau 30. oktobri.) uzbruk Talsu pilsetai. Pec agenturas zinam, Bermondta karaspeka garastavoklis nospiests un vina karaspeks visa fronte mazinajas.

§ 2.

Vidzemes divizija nakti no 2. uz 3. un visu dienu 3. novembri izdaris demonstraciju uz kreisa Daugavas krasta tanis vietas, kur ienaidnieka maz un var bez zaudejumiem forset Daugavu. Tanis vietas virzidamies uz priekšu, uzbruks mazakam pretinieka dalam. Tas Kurzemes divizijas dalas, kuras atrodas Bermondta fronte, energiski darbosies ienaidnieka aizmugure, ipaši partizanu dalas.

§3.

3. novembri no sabiedroto kara kugiem tiks atklata intensiva artilerijas uguns par ienaidnieka pozicijam,. baterijam un aizmuguri.

Merki tiks apšauditi: sekota kartiba: Nr. 13b no plkst. 6,30 lidz plkst. 7,00; Nr. 18 no plkst. 6,30 lidz 7,15; Nr;1 un 16 no plkst. 7,00 lidz plkst. 7,30.;baterijas Nr. Nr. 4b, 5, 6, 23, 24, 25, no plkst. 6,30 lidz 8,00; Nr. Nr. 2, 12, 17 no plkst. 7,30 lidz 7,50; Nr. Nr. 8, 9, 10 un 11 sakot no plkst. 8,00 ar retu uguni, kamer nebus dots zinojums to apturet ; par Nr. Nr. 3, 21 un 22, ka ari citiem merkiem, kurus pec kaujas apstakliem bus vajadzigs apšaudit, uguns tiks. atklata pec pazinojuma par radio.

Ja musu karaspeks ienems Cementa fabriku, tad Sabiedroto kara kugi izbrauks pa Daugavu uz augšu un apšaudis merkus Nr. Nr. 11, 23, 24, 26, 27, 5, 6, 33 un .34.

§ 4.

Mums nepieciešami vajadzigs neatlaut ienaidniekam dot laiku sakartoties del jaunu aktivu operaciju uzsakšanas, ta tad atspiest vinu no Rigas, lai atbrivotu Kurzemi. Tas ir musu pienakums. Tadel man uzticetai divizijai ir pavelets 3. novembri pariet uzbrukuma un sasniegt liniju Dubulti-Pinku muiža (Pinkenhof)-Tornakalns.

Ši uzdevuma izpildišanai pavelu:

a) Desanta grupa.
            Kaptans Mucenieks.
            7. Siguldas pulka 2 rotas.
            3 brunotie kugiši.

7. Siguldas pulka kapitanam Muceniekam ar divam rotam 3. novembri, musu brunotas flotiles pavadiba, plkst. 6,00 no rita izcelt Edinburgas rajona ienaidniekam nemanot desantu, pa tumsu klusu piebraucot ar transporta kugiem no Daugavgrivas pa juru pie izcelšanas vietas. Pec desanta izcelšanas ienemt un cieši apsargat šaurumu starp Lielupi un juru Vecdubultos, Bilderlinu tiltu par Lielupi un Bullu ciemu. Desantu apsargas 2 sabiedroto kara kugi, kuri atradisies jura, viens apmeram pretim Lielupes ietekai, otrs pretim Asariem ; no. minetiem kugiem uguns tiks atklata tikai pec signals.

Gadijuma, ja neizdotos ienaidnieka parspet un vinš izraditu stingru pretošanos, ta ka desantam nebutu iespejams izcelties bez artilerijas uguns atbalsta, desantam izšaut specialu signala raketi, kura gaisa sadalas trijas zvaigznes. Uz šo signalu sabiedroto kara kugi atklas uguni uz 30 minutem par šaurumu starp Lielupi un juru (merkis Nr. 29), Bilderlinu tiltu (Nr. 28) un Bullu ciemu (Nr. Nr. 19 un 15) un pari desantam pa juras krastu nodomata izcelšanas vieta.

Gadijuma, ja desantu izcelt izdotos, bet ienaidnieka sivas pretošanas del nebutu iespejams virzities uz priekšu un ienemt uzraditos punktus, dot signalu — vienu baltu, vienu sarkanu raketi reiza. Uz šo signalu no kara kugiem tiks atklata artilerijas uguns pa merkiem Nr. Nr. 15, 19, 28, un 29 uz 30 minutem. Pec šc merku apšaudišanas ienemt noraditos punktus.

Ja butu vajadziba no jauna atklat uguni pa merkiem Nr. Nr. 15, 19, 28, 29 - tad atkartot signalu — vienu baltu un vienu sarkanu raketi reize, pec kam minetie merki tiks apšauditi 15 minutes. Ja stipra veja jeb citu iemeslu del neizdotos izcelt desantu pie Edinburgas, tad desants tiks izcelts par Lielupi pie Bullu ciema, par ko tiks dots atsevišks rikojums un uguns par merkiem Nr. Nr. 15, 19, 28 un 29 tada gadijuma tiks izsaukta pa radio. Desantam sutit zinojumus un uzturet saiti ar divizijas štabu ar motorlaivam ; pec Bullu ciema ienemšanas — ar laivu pa Lielupi, caur 9. Rezeknes pulka 7. rotu, kura atrodas uz Bullu salas.

b) Labais kaujas iecirknis.

Plkv.-ltn. Bolšteins.

9. Rezeknes kajnieku pulks.

2—3" krievu lielgabali.

Viens vads no Latgales eskadrona.

3. novembri pec merka Nr. 13b, apšaudišanas no plkst. 6,30 lidz 7,00, 9. Rezeknes pulkam plkst. 7,00 pariet uzbrukuma, ienemt kapas lidz Lielupei pie Varnas kroga un virzities talak uz priekšu Bilderlinu tilta — Babites (Pupes) stacijas virziena, un ienemt liniju Babites, ezera gals - Beberbeka (Gut Beberbek) kapas, kas vienu versti uz dienvidritiem no Babites (Pupes) stacijas, dzelzcelu ieskaitot (merkis Nr. 9), kur nostiprinaties un sakartoties, izsutot uz priekšu izlukus un nezaudejot sakarus ar ienaidnieku. Ja ienaidnieks atkapjas — iet uz priekšu un ienemt Dzilne-Švarcmuižas pozicijas.

7. rota Bullu sala paliek pulka komandiera riciba un pabalsta pulka uzbrukumu pec pulka komandiera ieskata (ar flangu uguni).

Pulkam turet saiti ar desanta grupu, kura operes jurmala.

c) Videjais kaujas iecirknis.

Pulkvedis-leitnants Krustinš.

8. Daugavpils kajnieku pulks

un 2-3" krievu lielgabali.

3. novembri pec merka Nr. 18 apšaudišanas no sabiedroto kugiem no plkst. 6,30 lidz 7,15, plkst. 7,15 ienemt meža malu aiz Sakaru majam; pec merku Nr. Nr. 1 un 16 apšaudišanas no plkst. 7,00 lidz 7,30, plkst 7,30 forset Gapaka (Hapak) gravi, ienemt Plinkše-Kalnini liniju, virzities talak un ienemt kapas streki : merkis Nr. 9-Tames-Liela muiža (Damenhof-Essenhof), kur nocietinaties un sakartoties, izsutot uz priekšu izlukus un nezaudejot sakarus ar ienaidnieku. Ja ienaidnieks atkapjas — iet uz priekšu un ienemt Švarcmuižu-Ebel muižu (Gut Ebelshof) pozicijas. Robežlinija starp 9. un 8. pulkam: Pumpas, Kalnini, Kapenieki, Švarcmuiža (Gut Schwarzenhof), visus minetos punktus iesledzot 9. Rezeknes pulka iecirkni.

d) Kreisais kaujas iecirknis.

Kapitans Kalninš.

7. Siguldas pulka 2 rotas.

8. pulka uzbrukumam sekmigi attistoties, tiks izsaukta uguns par Podaragu (Poderaa, Nr. 21), Cementa fabriku (Nr. 3) un bateriju (Nr. 22). Pec artilerijas sagatavošanas 7. Siguldas pulka rotam pariet uzbrukuma un ienemt Podaragu (Poderaa) un Cementa fabriku. Pec Cementa fabrikas ienemšanas, pazinot par to sabiedroto kugiem, izšaujot uz Daugavas pusi baltu signala raketi. No Cementa fabrikas staties sakaros ar 8. pulku, izsutit izlukus un ja ienaidnieks atkapjas, virzities uz priekšu caur Jelgavas priekšpilsetu un ienemt liniju no Ebelu muižas (Gut Ebelshof) lidz Daugavai pie Katlakalna.

e) Rezerves.

Pulkvedis Apinis.

6. Rigas kajnieku pulks.

Rotmistrs Godkalns.

Latgales eskadrona 2 vadi.

Paliek rezerve Daugavgriva. Eskadronam izdalit vienu vadu 9. Rezeknes pulka komandiera riciba un pie

7. un 8. pulkam, ka ari. divizijas štabam piedot pa 9 jatniekiem saitei.

§ 5.

Kontrataku no ienaidnieka puses var gaidit no Dzilnas puses, uz Tammes (Damenhof) muižu, pa Bullu celu un uz Cementa fabriku.

§6.

Artilerijai apšaudit merkus pec pulku komandieru aizradijumiem un pec kaujas apstakliem Noverotajus izsutit kajnieku pirmas linijas.

§ 7.

Kaujas flotes komandierim juras virsleitnantam Pukišam ar trim brunotiem kugišiem pavadit un pabalstit desantu, ar diviem - pa Lielupes ieteku pabalstit 9. Rezeknes pulka uzbrukumu un ar 4 kugišiem 7. Siguldas pulka uzbrukumu uz. Cementa fabriku.

§ 8.

Juras dalas priekšnieka paligam, juras virsleitnantam Derumam sagatavot transporta lidzeklus desanta izcelšanai priekš divam rotam un piedot desantam saites uzturešanai ar divizijas štabu divas motorlaivas. Par desanta iespejamibu veja del pazinot lidz plkst. 2,00 no rita 3. novembri.

§ 9.

Inženieru rotai sagatavot materialu atrai tilta parsviešanai vajadzibas gadijuma par Gapaka (Hapaka) gravi un but gatavai tiltu un celu izlabošanai. Pie 9. pulka un desanta grupas piedalit vajadzigo skaitu spridzinataju ar spridzinamam vielam dzelzcela izpostišanai.

§ 10.

Sakaru komandas priekšniekam nodibinat tiešu telefona saiti no divizijas noverošanas punkta uz pulku noverošanas punktiem.

§ 11.

Divizijas arstam ierikot parsienamo punktu Subru majas, un organizet ievainoto evakuešanu pa Lielupes ieteku ar kugišiem no Subru majam, priekš ka juras virsleitnantam Derumam nodalit arsta riciba 2 kugišus.

§12.

Divizijas noverošanas punkts pie Šmidt majam pa kreisi no cela, kas ved no Bolderajas uz Šmidt.

§ 13.

Kaujai sakoties, kartejos zinojumus sutit uz divizijas noverošanas punktu jeb uz divizijas štabu (Daugavgriva) pec katras stundas. Bez tam vel: 9. Rezeknes pulkam pec ienaidnieka pirmas linijas ienemšanas, sasniedzot Varnas krogu un dzelzcela liniju; 8. Daugavpils pulkam — pec Gapaka grava forsešanas, ienemot liniju Plinkše-Kalnini un pec Tammes muižas (Damenhof) kapu linijas ienemšanas ; 7. Siguldas pulkam pec Poderaga un Cementa fabrikas ienemšanas.

§ 14.

Es kaujai sakoties bušu uz noverošanas punkta pie Šmidta majam.

§ 15.

Mani vietnieki: pulkvedis-leitnants Krustinš un pulkvedis-leitnants Bolšteins.

§ 16.

Signali artilerijas ugunij: 1) balta rakete — apzime musu pirmas linijas ; 2) sarkana rakete — musu artilerija šauj pa savejiem, jeb vajadziba parnest musu uguni uz priekšu; 3) balta un sarkana rakete reize — atkartot artilerijas uguni pa jau apšaudito rajonu.

§ 17.

Sabiedroto artilerijas uguns korigešanai no Armijas štaba tiks nolikts noverotajs Petera baznicas torni.

Latgales divizijas komandieris,

pulkvedis Berkis.

Štaba priekšnieka v. i.,

kapteinis Dunens.

Pielikums No 3. Slepeni. Kaujas pavele.

No. 7.
16. novembri 1919. Karte 1 :100,000.

1. Ienaidnieks visa fronte atkapjas. Vina galvenie speki -ap Jelgavu; priekšpulki stav pie Iecavas upes. Nelieli ienaidnieka speki atrodas Tukuma rajona. Pretinieka Jaunjelgavas grupa atkapjas uz Bausku un Šenberi.

2. Musu labais flangs — Slokas, Kalnciema rajona; centrs — pie Iecavas upes; pie kam Paulsgnade jau ienemta no musu partizaniem. Kreisais flangs uzbruks ienaidniekam ar vienu grupu no Lieliecavas uz Pozvan, ar otru -no Tauerkalna uz Šenhergu.

3. Turpmak uzbrukumu vest šada kartiba :

a) Latgales divizijai ar savu artileriju un studentu bataljonu:

1. Ar labo kolonnu (pulks, batareja, studentu bataljons un jatnieki) uzbrukt Tukumam gar jurmalu un dzelzcela liniju un Gut Schlampen'ai, Vw. Werpenhof'ai no Kalnciema.

2. Ar vidus kolonnu parcelties par Lielupi (Aa) Kalnciema un Volgundes rajona un vest uzbrukumu Gut Liwen -Bersen, Gut Upes un Gut Auzenburg virziena.

3. Ar kreiso kolonnu, virzidamies gar Missas upi, pakapeniski pariet Lielupi un virzities talak uz Svetes.

b) Vidzemes divizijai ar savu artileriju, brunoto vilcienu un 2 br. autom.

1) ar vienu kolonnu vest uzbrukumu gar Rigas-Jelgavas šoseju un sakara ar Latgales divizijas kreiso kolonnu parcelšanos pari Lielupei, ienemt visu fronti uz laba upes krasta, pie kam ar kreiso flangu pariet to pašu upi Garrosen rajona.

2) ar otro kolonnu (Valmieras pulks), nodrošinadams ar kavaleriju kreiso flangu, parcelties par Lielupi (Aa) Gut Stalgen-Poswen rajona un vest uzbrukumu fronte: Kron Wurzau - Gross Wurzau.

c) Kurzemes divizijai, noturot lielinieku fronti, ar dalam, kuras atrodas vacu fronte, vest uzbrukumu uz Šenbergu un talak uz Bausku.

Latgales un Vidzemes divizijai uzturet sava starpa ciešakus kaujas sakarus, bet Vidzemes un Kurzemes divizijam — izluku sakarus. Vest energisku izluku darbibu fronte un seviški flangos. Loti svarigi ir uzzinat kur kadas ienaidnieka dalas atrodas.

Armijas virspavelnieks,

Pulkvedis Balodis.